Baltijas valstis 8.februārī atslēgs savu elektroenerģijas sistēmu no kopējā tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju (BRELL), bet no 9.februāra tās darbosies Eiropas tīklā. Par to ziņo Igaunijas medijs ERR
Desinhronizācijas process, kas ilgst jau aptuveni 20 gadus, noslēgsies augusta sākumā, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas sistēmu pārvaldītāji informēs Krieviju un Baltkrieviju par nevēlēšanos turpināt sadarbību no 8.februāra, skaidroja Igaunijas Klimata pārmaiņu ministrijas vicekanclers Jaanus Uiga.
Pēc tam 9.februārī trīs Baltijas valstis pieslēgsies kontinentālajam Eiropas elektrotīklam, izmantojot Lietuvas un Polijas savienojumu, sacīja Karīna Marija Lehtmetsa, kura pārrauga enerģētikas tirgus Klimata ministrijā.
Elering valdes priekšsēdētājs Kalle Kilks sacīja, ka līdz tam brīdim Baltijas valstis spēs paveikt sagatavošanās darbus, lai atvienotos no Krievijas elektrotīkla (izbūvēti papildu pieslēgumi un uzstādīti sinhronizācijas kompensatori, lai uzturētu stabilu frekvenci elektrotīklā), lai autonomi darbotos kā tā sauktā elektriskā sala.
Tomēr, lai nodrošinātu lielāku uzticamību un nodrošinātu elektroenerģijas tirdzniecību, tie joprojām pievienosies kontinentālās Eiropas tīklam. Vienlaikus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektrisko sistēmu vadība pēc pievienošanās tiks pakļauta Eiropas Savienības likumdošanai. Baltijas valstis ir pēdējās ES dalībvalstis, kas vēl nav pievienojušās kontinentālās Eiropas tīklam.
Pieslēgšana Eiropas tīklam parastajiem patērētājiem neradīs nekādas izmaiņas.
Taču mainīsies sistēmas vadība un elektroenerģijas bilances nodrošināšana, kam līdz šim tika izmantota Krievijas elektrosistēma. Līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo frekvenču rezervju izveide un pārvaldība tiks veikta, pamatojoties uz tieši piemērojamām ES regulām un neprasīs atsevišķas izmaiņas Igaunijas likumdošanā. Līdzsvarošanas izmaksas var sākt atspoguļoties patērētāju izmaksās, pateicoties lielākai peļņai elektroenerģijas pārdevējiem, bez jaunas izmaksu rindas tiešas pievienošanas rēķiniem.
Ar desinhronizāciju saistītie eksperti otrdien žurnālistiem skaidroja, ka papildu pieslēgumu un sinhronizācijas kompensatoru izbūve ir noderīga arī atjaunojamās enerģijas pieauguma izmantošanas kontekstā.
Baltijas valstu atslēgšana no BRELL var izraisīt negatīvu Krievijas reakciju un asimetriskas reakcijas, jo Krievija vairs nespēs kaitēt saviem kaimiņiem caur elektroenerģijas sistēmu.
Viss projekts izmaksās 1,6 miljardus eiro, no kuriem Igaunijas daļa ir aptuveni 300 miljoni. Trīs ceturtdaļas no šīm izmaksām tiek segtas no Eiropas Savienības budžeta.
Atliek vien cerēt, ka līdzīgi kā Igaunijā, šis notikums nepaaugstinās maksu par elektrības padevi arī Latvijas iedzīvotājiem un pārējiem patērētājiem.
