Zeme no kosmosa – tā saucas populārā rubrika, kuru veido portāla Live Science žurnālisti. Viņi analizē ne vien aktuālās dabas norises, bet bieži aktualizē arī senākas.
Tādā veidā pirms dažām dienām portālā tika publicēts žurnālista Harija Beikera raksts par 2018. gadā satelītattēlā fiksētu satriecošu zilaļģu spirāli, kas zied Baltijas jūrā. Virpuļojošā mikrobu masa veido masīvu “mirušo zonu”, kas veido skābekļa badu.
Šī pārsteidzošā zaļā spirāle parādījās Baltijas jūrā masveida aļģu ziedēšanas laikā 2018. gadā. Lai gan virpuļojošiem mikrobiem attēlā ir ēterisks skaistums, tas satur neredzētas briesmas, rada mikrobi, veidojot masīvu, toksisku “mirušo zonu”.
NASA Zemes novērošanas centra dati liecina, ka lielā spirāle, kura platākajā vietā bija aptuveni 25 kilometri, parādījās Somu līcī – Baltijas jūras atzarā, kas atrodas starp Somiju, Igauniju un Krieviju . Virpulis galvenokārt sastāvēja no sīkām fotosintētiskām jūras baktērijām, kas pazīstamas kā zilaļģes, kā arī no stikla bruņu planktona, kas pazīstams kā kramaļģes.
Mikroskopisko radījumu masa tika iesprostota lielā virpulī, ko radīja divu pretēju straumju sadursme. Parasti aļģes pārņem okeāna straumes, radot satriecošas jūras ainavas, skatoties no augšas. Tomēr reti kurš var redzēt tik perfekti izveidotu spirāli.
Aļģes dabiski zied šajā jūras reģionā katru vasaru, kad vertikālā okeāna sajaukšanās rada virspusē daudz barības vielu. Tomēr pēdējās desmitgadēs šīs ziedēšanas lielums un biežums ir palielinājies, jo ūdenī ir izmestas papildu barības vielas no cilvēka darbības, piemēram, lauksaimniecības noteces.
No 2003. līdz 2020. gadam vidējais aļģu ziedēšanas lielums visā pasaulē palielinājās par 13%, liecina 2023. gada pētījums.
Lai gan aļģu ziedēšana var būt vizuāli satriecoša, tā var būt arī ārkārtīgi postoša. Kad aļģes uzkrājas virsmas tuvumā, tās uz laiku samazina skābekļa daudzumu zemāk esošajos ūdeņos, potenciāli nosmacējot tuvumā esošās jūras radības, kas filtrē skābekli no ūdens, lai varētu elpot, liecina Vudsholas okeanogrāfijas institūcija . Zinātnieki šīs skābekļa bada apgabalus bieži dēvē par “mirušajām zonām”.
Ziediem augot lielākiem, palielinās arī no tiem veidotās mirušās zonas. Kad šis attēls tika uzņemts 2018. gadā, mirušā zona Somu līcī aptvēra aptuveni 70 000 kvadrātkilometrus, liecina NASA Zemes observatorijas dati.
Mirušās zonas ne tikai kļūst lielākas, bet arī kļūst nāvējošākas. Jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās, ko izraisa cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas, nozīmē, ka augšējie okeāni nevar saturēt tik daudz skābekļa, kā tas bija agrāk, un tas atvieglo skābekļa līmeņa pazemināšanos līdz bīstamam līmenim. 2018. gada pētījums atklāja, ka pagājušā gadsimta laikā skābekļa līmenis Baltijas jūrā nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo 1500 gadu laikā.
Visticamāk, ka šovasar mēs redzēsim plašāku aļģu ziedēšanu visā pasaulē, pateicoties pēdējā gada rekordaugstajai jūras virsmas temperatūrai, ko daļēji izraisīja nesenais El Niño notikums
