Vašingtona neļauj Kijivai izmantot amerikāņu ieročus, lai uzbruktu Maskavai un Kremlim. To ASV prezidents Džo Baidens paziņoja intervijā telekanālam ABC News.
Valsts galva nesniedza tiešu atbildi uz jautājumu, vai amerikāņu ieroči tika izmantoti, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā pēc tam, kad ASV atļāva Ukrainai veikt šādus triecienus Harkivas apgabala tuvumā.
“Tos ir atļauts izmantot robežas tuvumā, kad Krievijas ieroči tiek izmantoti robežas otrā pusē, lai dotu triecienu konkrētiem mērķiem Ukrainā. Mēs neatļaujam triecienus 200 jūdžu attālumā uz Krieviju, un mēs neatļaujam triecienus pa Maskavu un Kremli,” sacīja Baidens.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar sacīja, ka augstas precizitātes ieroču piegāde Ukrainai uzbrukumiem Krievijas teritorijā ir Rietumvalstu tieša līdzdalība bruņotajā konfliktā. Žurnālists Deivids Muirs jautāja Baidenam, vai Putina vārdi viņu nesatrauc.
Uz to Baidens atbildēja, ka Putins viņam ir traucējis “40 gadus”, kuru laikā viņš viņu pazīst. ASV prezidents pauda viedokli, ka viņa Krievijas kolēģis ir “negodīgs cilvēks”
“Viņš ir diktators, un viņš dara visu iespējamo, lai saglabātu savas valsts vienotību, turpinot šo ofensīvu,” sacīja Baidens, atkārtojot, ka runa nav par ļaut Kijivai dot triecienu Maskavai.
Rietumu pozīcija
Pēdējā laikā ASV un Eiropā arvien biežāk tiek izvirzīts jautājums, vai Ukrainai būtu jāļauj izmantot Rietumu ieročus, lai dotu triecienus mērķiem Krievijas teritorijā. Kopš karadarbības sākuma Ukrainā Vašingtona ir paziņojusi, ka tā nodrošina Kijivu ar ieročiem tikai aizsardzībai, nevis uzbrukumiem teritorijām, kuras tā atzīst par Krievijas teritorijām.
Tomēr pagājušajā nedēļā Politico ziņoja, ka Baidens slepeni atļāvis izmantot amerikāņu ieročus Krievijas teritorijas apšaudīšanai, taču tikai netālu no Harkivas apgabala robežām.
Pentagons apstiprināja, ka atļauja paredzēta pretbateriju kaujām un tika dota, “lai ļautu Ukrainai atriebties Krievijas spēkiem, kas tai uzbrūk vai gatavojas uzbrukt”. ASV nostāja attiecībā uz taktisko ballistisko raķešu ATACMS vai tāla darbības rādiusa ieroču izmantošanas aizliegumu Krievijas iekšienē paliek nemainīga, uzsvēra Aizsardzības ministrija.
Pagājušās nedēļas beigās kāds vārdā neminēts militārās aviācijas virsnieks sarunā ar BBC pauda viedokli, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ar savu neseno paziņojumu netieši atļāvis Ukrainai uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, izmantojot britu un franču Storm Shadow./SCALP raķetes ar darbības rādiuss līdz 250 km.
Pirms tam Vācija atļāva izmantot savus ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijā . Vācijas valdības pārstāvis Štefens Hebeštreits skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts uz aktīvo militāro operāciju fona Harkovas apgabalā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vairākkārt aicinājis ļaut Ukrainai izmantot Rietumu ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā. Pēc viņa teiktā, fakts, ka Ukraina nevar izmantot ieročus “pret likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā”, “ļoti sarežģī tās pašaizsardzību”.
Aģentūra Associated Press (AP) 5.jūnijā ziņoja, ka Ukraina jau ir izmantojusi ASV ieročus, lai dotu triecienus mērķiem Krievijā pēc tam, kad Vašingtona atļāva līdzīgus triecienus pie Harkovas apgabala. Aģentūra atsaucās uz vārdā nenosauktu Rietumu amatpersonu un republikāņu senatoru Maiku Raundsu, kurš apstiprināja triecienus, taču neprecizēja, kā viņam šī informācija bija zināma.
Kremlis nodēvēja par “bezatbildīgiem” aicinājumiem ļaut Kijivai dot triecienu Krievijai ar Rietumu ieročiem. Pēc prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teiktā, “nekādi ieroči nespēj kaut kā pagriezt notikumu gaitu specīālās militārās operācijas zonā”.
