Džo Baidena administrācija plāno pārskaitīt atlikušo palīdzību Ukrainai pirms Donalda Trampa inaugurācijas. Vienlaikus prezidentam būs iespēja pārliecināt Kongresu un jauno administrāciju, ka “ASV nedrīkst atstāt Ukrainu”, raidījumā “Face the Nation” sacīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Viņš uzsvēra, ka Baidens septembra vizītes laikā Vašingtonā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim skaidri pateica , ka “mēs iztērēsim visus Kongresa sniegtos resursus [6 miljardus dolāru] laikā un pilnībā.” Pēc viņa teiktā, “tas nozīmē, ka līdz 2025. gada 20. janvārim mēs nosūtīsim Ukrainai visu resursu un palīdzības apjomu”.
“Un, protams, prezidentam Baidenam būs iespēja nākamo 70 dienu laikā pārliecināt Kongresu un jauno administrāciju, ka ASV nevajadzētu atstāt Ukrainu, ka Ukrainas aiziešana novedīs pie vēl lielākas nestabilitātes Eiropā,” sacīja Salivans.
Aizvadītās nedēļas sākumā Politico sarunu biedri izteicās, ka Baidena administrācija cer, ka paspēs nosūtīt atlikušos 6,1 miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai, pirms Tramps šķērsos Baltā nama slieksni. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc palīdzība nesanāks ātra, ir tas, ka ASV var nosūtīt tikai aprīkojumu, kas jau ir noliktavā. No atlikušajiem līdzekļiem 4,3 miljardi dolāru tiks izmantoti esošo rezervju papildināšanai.
Uz raidījuma vadītājas Mārgaretas Brennanas jautājumu, vai Baidens pirms amata atstāšanas plāno lūgt Kongresam papildu finansējumu, Baltā nama pārstāvis atteicās izvirzīt “konkrētu likumdošanas priekšlikumu”. Taču prezidents “uzstās, ka mums ir nepieciešami nepārtraukti resursi Ukrainai pēc viņa pilnvaru termiņa beigām”, jo draudi paliks “neatkarīgi no tā, kas tieši notiek kaujas laukā vai pie sarunu galda”, piebilda Salivans.
Baltā nama vadītāja padomnieks arī sacīja, ka Vašingtona vēlas panākt, lai Kijivai pie sarunu galda būtu “visizdevīgākais piedāvājums”. Tajā pašā laikā Ukrainas varas iestādēm pašām jāizlemj, “kad un kā sēsties pie sarunu galda savas suverenitātes un teritoriālās integritātes vārdā”.
Aizvadītās nedēļas sākumā ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers sacīja, ka ASV atbalstīs Zelenski, ja viņš nolems sākt miera sarunas ar Krieviju. Tajā pašā laikā, pēc viņa teiktā, Vašingtona pagaidām nesaskata Maskavas gatavību uzsākt dialogu. Valsts departaments arī apliecināja, ka nenoteiks konkrētus datumus sarunu sākumam ar Kijivu.
Aizvakar Trampa padomnieks Braiens Lanza lika saprast, ka Trampa administrācija koncentrēsies uz miera panākšanu, nevis uz zaudēto teritoriju atdošanu Ukrainai. Viņš norādīja, ka Vašingtona lūgs Zelenskim iesniegt savu versiju par “reālistisku pasaules redzējumu”.
“Un, ja prezidents Zelenskis apsēžas pie sarunu galda un saka, ka mēs varam panākt mieru tikai tad, ja mums ir Krima, viņš mums parādīs, ka viņš to nerunā nopietni,” sacīja padomnieks. “Krima vairs nepastāv.”
Trampa pārstāvis vēlāk aģentūrai Reuters sacīja, ka Lanzas vārdi neatspoguļo republikāņu nostāju. Viņš “nestrādā prezidenta labā un nerunā viņa vārdā”, uzsvēra aģentūras sarunu biedrs.
Iepriekš mediji ziņoja, ka Baidena administrācija pirmo reizi atcēla aizliegumu sūtīt ASV militāros darbuzņēmējus uz Ukrainu, lai palīdzētu valsts bruņotajiem spēkiem uzturēt un remontēt amerikāņu ieroču sistēmas.
Jaunā pieeja, kas apstiprināta ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, ļaus Pentagonam slēgt līgumus ar amerikāņu darbuzņēmējiem darbam Ukrainā. Pēc amatpersonu domām, tam vajadzētu paātrināt Ukrainas bruņoto spēku izmantoto ieroču sistēmu apkopi un remontu, jo īpaši iznīcinātājus F-16 un pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot.
Laikraksts Wall Street Journal (WSJ) šonedēļ ziņoja, ka Pentagons nevēlējās sūtīt papildu ATACMS raķetes, argumentējot, ka Krievija lidmašīnas un citus vērtīgus mērķus ir pārvietojusi ārpus darbības rādiusa. Aizsardzības ministrs Loids Ostins noraidīja Zelenska lūgumu piešķirt Kijivai prioritāti pār citiem pircējiem amerikāņu sistēmu piegādē. Viens no laikraksta sarunu biedriem sacīja, ka Ostins Ukrainas līderim teicis, ka ilgstoši noslēgto līgumu pārkāpšana ar citiem Pentagona klientiem būtu “pārāk daudz prasīts”.
Turklāt laikraksts vēstīja, ka Trampa lokā tiek apspriesti dažādi konflikta risināšanas scenāriji. Viena no idejām ir likt Kijivai apsolīt nepievienoties NATO vismaz 20 gadus. Arī Ukrainai un Krievijai jāpiekrīt 1300 km platas demilitarizētās zonas izveidei.
Spēka līdzsvarošana
Kopš Krievijas un Ukrainas konflikta sākuma 2022. gada februārī Kijivas varas iestādes uztur aktīvus kontaktus ar Vašingtonu. Baidena administrācija ir virzījusi pūles, lai atbalstītu grūtībās nonākušo valsti, pulcējot vairāk nekā 50 sabiedrotos, galvenokārt Eiropas Savienībā. Tuvojoties Amerikas vēlēšanām, Ukrainā sāka paust bažas par to, kā un kādā veidā tiks sniegta palīdzība no Vašingtonas.
Lai līdzsvarotu politiskās nostādnes, jūlijā Zelenskim pirmo reizi pēc Trampa aiziešanas no Baltā nama bija telefonsaruna ar viņu. Pirms tam tika sniegta intervija BBC, kurā Ukrainas prezidents sacīja , ka Kijiva ir gatava sadarboties ar jebkuru Baltā nama vadītāju, vienlaikus atzīstot, ka mijiedarbība ar Trampu būs “smaga”, bet “mēs esam strādīgi”. Vēlāk sarunā ar CNN viņš sacīja, ka republikānis “saprot, cik grūti ir izdzīvot kara laikā, un viņš darīs visu, lai stiprinātu Ukrainu”.
Septembrī Zelenskis tikās ASV gan ar Baidenu, gan Trampu. Tika teikts, ka Baltais nams nebija pārsteigts par viņa “uzvaras plānu”, kas vēlāk tika oficiāli iesniegts Augstākajai Radai. Republikānis pēc sarunām ar Zelenski atzīmēja, ka vēlēšanās uzvaras gadījumā ir gatavs sadarboties ar demokrātiem, lai panāktu mieru Ukrainā. Cik šis mērķis ir sasniedzams, ir atklāts jautājums, ņemot vērā Trampa partnera Dž.D.Vensa teikto , ka sarunās jāpiedalās gan Kijivai, gan Maskavai, kā arī ASV NATO sabiedrotajiem Eiropā.
Nesen bijušais Valsts departamenta īpašais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers sacīja, ka Tramps centīsies izvairīties no Ukrainas “izgāšanās” konfliktā.” Viņš atzina, ka “ne uzreiz pēc vēlēšanām”, bet republikānis varētu piezvanīt Putinam un “pieprasīt karaspēka izvešanu” līdz 2025.gada 20.janvārim, t.i. pirms inaugurācijas.
Tramps, trešdien runājot ar atbalstītājiem Vestpalmbīčā, Floridā, kur viņš paziņoja par savu “vēsturisko uzvaru” vēlēšanās, sacīja, ka “nesāks karu”, bet gan “apturēs karus”.
Zelenskis, kurš bija viens no pirmajiem, kurš apsveica Trampu ar uzvaru vēlēšanās, savā uzrunā atzīmēja, ka “ciena prezidenta Trampa apņemšanos ievērot principu “miers caur spēku” starptautiskajās lietās. Viņš arī izteica cerību, ka no ASV turpināsies stingrs abu partiju atbalsts Ukrainai.
Vēlāk viņš teica, ka viņam bija “lieliska saruna” ar republikāni, kuras laikā viņi vienojās “uzturēt ciešu dialogu un attīstīt mūsu sadarbību”. Tramps telekanālam NBC News apstiprināja, ka ir runājis ar Zelenski, taču nesniedza nekādu sīkāku informāciju.
Kā raksta Washington Post, Trampa un Zelenska saruna bija “draudzīga”, taču notikusi laikā, kad Kijiva bija “nervoza” par sekām, ko radīs republikāņu atgriešanās Baltajā namā. Pēc republikāņu uzvaras vēlēšanās dažas amatpersonas izteica cerību, ka varas maiņa Vašingtonā varētu nākt par labu Ukrainai, jo Baidena administrācija ir kritizēta par lēno ieroču nodošanas tempu un tāldarbības triecienu ierobežojumiem.
Putins ceturtdien Valdai diskusiju kluba sanāksmē sacīja, ka Maskava atzina Ukrainas robežas, ņemot vērā tās neitrālo statusu. “Vēlāk Ukrainas vadība grozīja pamatlikumu un paziņoja par vēlmi pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Taču mēs tam nepiekritām,” viņš uzsvēra.
