Bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, baidoties no Maskavas kodoldraudiem, nenodrošināja Ukrainai pietiekami daudz ieroču, lai atvairītu Krievijas agresiju, paziņoja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) operāciju direktors Ralfs Gofs.
Intervijā laikrakstam “The Times” viņš pastāstīja, ka pēc tam, kad 2014. gada ziemā maskās tērpti Krievijas specvienības karavīri okupēja Krimu, viņš mēģinājis brīdināt savus priekšniekus par gaidāmo.
“Es mēģināju celt trauksmi, ka Donbasā šobrīd tiek sētas Trešā pasaules kara sēklas un mums kaut kas ar to jādara,” sacīja Gofs, kurš trīs desmitgades ir strādājis ASV ārējās izlūkošanas aģentūrā. “Bet tad bija arī citas prioritātes,” viņš piebilda.
Gofs, skaļš Ukrainas atbalstītājs, kurš runā piecās valodās, tostarp krievu valodā, sacīja, ka lielo karu, kas sākās 2022. gada februārī, varēja apturēt priekšlaicīgi, ja ASV un tās sabiedrotie jau no paša sākuma būtu devuši Ukrainai nepieciešamos ieročus.
Tā vietā, viņš uzskata, tika uzsākta apzināta stratēģija, lai dotu Ukrainai ieročus, kas tai nepieciešami cīņai, bet nepietiekami, lai sakautu Krievijas armiju, baidoties, ka Krievijas līderis izmantos kodolieročus, ja atradīsies uz sakāves robežas.
“Ja mēs toreiz būtu pienācīgi apbruņojuši ukraiņus, viņi, iespējams, būtu spējuši pilnībā padzīt krievus no valsts. Tas nenotika. Tas radīja augsni šim ilgākam, ieilgušākam, miesu samaļošam karam, ko mēs redzam šodien,” sacīja Gofs, kurš kopš aiziešanas no CIP 2023. gadā ir vairākas reizes apmeklējis Ukrainu.
Viņš teica, ka prezidents Baidens un viņa sabiedrotie ļāva Putinam diktēt konflikta nosacījumus un bija nervozi par nepieciešamā aprīkojuma savlaicīgu nosūtīšanu uz Ukrainu, baidoties, ka Putins varētu izmantot kodolieročus. “[Viņus] apmānīja Vladimira Putina [draudi] un viņa kodolieroči. Tāpēc viņi deva ukraiņiem ieročus, bet nekad nedeva pietiekami daudz, lai uzvarētu. Viņi deva tikai tik daudz, lai cīnītos līdz nāvei,” sacīja Gofs.
Britu laikraksts The Times atzīmēja, ka šo viedokli atbalsta arī daži Apvienotās Karalistes valdībā, taču neviens neuzdrošinās to paust publiski.
Gofs norādīja, ka Putinam koronavīrusa pandēmijas laikā bija reālas bailes no nāves no Covid, un piebilda, ka viņš nedomāja, ka cilvēki, kuri tik ļoti uztraucas par savu veselību, spēlēs augstu likmju kodolpokeru.
Tagad, jaunās ASV administrācijas vadībā, viņš domā, ka prezidenta Donalda Trampa stratēģija varētu būt izmantot maigu sarunu, lai aizvilinātu Putinu prom no Ķīnas ietekmes sfēras. Tikmēr Putins cer, ka kā bijušais izlūkdienesta virsnieks viņš varēs manipulēt ar Trampu, lai gan Gofs prognozē, ka viņš galu galā “rupji kļūdīsies”.
“Putins beidzot iepūtīs svilpē un parādīs, kur slēpjas problēma, un problēma ir Maskavā, nevis Kijivā,” viņš paskaidroja.
Gofs brīdināja, ka, ja vienošanās netiks panākta drīzumā, kāds Ukrainas amatpersona viņam pastāstīja, ka līdz vasaras beigām visa frontes līnija būtībā būs 20–50 kilometrus plata nāves zona, kur nevarēs pārvietoties, jo gaisā ir tik daudz dronu, bet uz zemes – robotu, sensoru un mīnu. “Tā būs neticami nāvējoša vide,” atzina bijušais izlūkdienesta virsnieks.
Kopš aiziešanas no Centrālās izlūkošanas pārvaldes Gofs regulāri apmeklē Ukrainu, tiekoties ar valdības un izlūkdienestu amatpersonām. Viņš cenšas pārliecināt amerikāņu uzņēmumus investēt Ukrainā un iepazīstina amerikāņus ar Ukrainas tehnoloģijām, atzīmēja The Times.
“Es domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc es šobrīd atrodos Ukrainā, iespējams, ir vainas sajūta, ka man neizdevās nodot vēstījumu savai vadībai, lai to novērstu,” viņš teica.
Gofs, kurš apmācījies par krievu filologu, 20. gs. septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā bija signālu izlūkošanas virsnieks ASV armijā, pirms Berlīnes mūra krišanas izvietoja spēkus uz Austrumvācijas robežas un noklausījās padomju karaspēka darbības.
Pēc tam sekoja slepena dzīve CIP, kur Gofs veica misijas visā pasaulē, izmantojot dažādus pseidonīmus un viltotas pases. Viņš darbojās kara zonās, piemēram, Irākā un Afganistānā, kur atkārtoti nonāca apšaudes centrā un saskārās ar pašnāvnieku bumbu un improvizētu sprāgstvielu draudiem.
Šī gada martā Gofam, kuram tagad ir sešdesmit gadi, bija paredzēts tikt ieceltam CIP slepeno operāciju direktora amatā, taču Trampa administrācija šo lēmumu apturēja , aprīļa sākumā ziņoja Politico. Pēc Gofa teiktā, viens no iemesliem tam varētu būt bijusi viņa attieksme pret Ukrainas konfliktu.
