Franču medijs Le Monde atklājis, ka ASV, Francijas, Krievijas līderu un viņu svītas konfidenciālajiem ceļojumu maršrutiem var viegli izsekot, izmantojot populāro fitnesa aplikāciju Strava.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka ASV prezidenta Džo Baidena, bijušā prezidenta Donalda Trampa, viceprezidentes Kamalas Herisas, kā arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Krievijas līdera Vladimira Putina miesassargi regulāri lieto Strava. Šī lietotne ir paredzēta skrējējiem un velosipēdistiem, un tajā tiek ierakstīti treniņu un kustību maršruti, kurus lietotāji var publicēt un kopīgot ar citiem.
Viens no Le Monde minētajiem piemēriem bija prezidenta Baidena apsarga maršruts pirms viņa vizītes Sanfrancisko sarunām ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu 2023. gadā. Dažas stundas pirms prezidenta ierašanās aģents devās bēgt no viesnīcas, kurā vēlāk apmetās Baidens, izmantojot lietotni Strava.
Līdzīgi gadījumi bijuši arī ar citu pasaules līderu drošības dienestiem. Piemēram, Le Monde atklāja, ka Makrona drošībnieku maršruti atklāja viņa brīvdienu galamērķi Honflērā, Francijā, 2021. gadā. Šis bija privāts ceļojums, kas nebija iekļauts viņa oficiālajā grafikā.
Tāpat bija iespējams izsekot ASV pirmās lēdijas Džila Baidenas un bijušās pirmās lēdijas Melānijas Trampa miesassargu kustībām. Lai gan neviena no izpaušanām neradīja reālus draudus, incidenti rada jautājumus par datu ievainojamību un to, kā fitnesa lietotnes var izmantot, lai izsekotu augsta līmeņa personas, raksta Le Monde.
Reaģējot uz šo izmeklēšanu, ASV Slepenais dienests, kas ir atbildīgs par prezidenta un citu augstāko amatpersonu aizsardzību, paziņoja, ka “nesaskata draudus drošības operācijām”, un apliecināja, ka aģentiem ir aizliegts izmantot personīgās ierīces pienākumu pildīšanas laikā. Tajā pašā laikā viņiem nav aizliegts brīvajā laikā izmantot sociālos tīklus.
“Mēs esam informējuši darbiniekus,” teikts ziņojumā. “Mēs arī pārskatīsim šo informāciju, lai noteiktu, vai ir nepieciešama papildu apmācība.”
Arī Francija komentēja situāciju, sakot, ka prezidenta Makrona drošības pasākumi joprojām ir visaugstākajā līmenī un jebkurš risks ir samazināts līdz nullei, pateicoties visaptverošiem drošības pasākumiem viņa atrašanās vietās.
“Personāla priekšnieks izsūtīja atgādinājumu aģentiem, aicinot viņus neizmantot lietotni,” paziņoja Makrona birojs.
Makrona preses dienestā skaidroja, ka iekšējās nodaļas vienmēr ir iepriekš informētas par prezidenta pārvietošanos, un viņa uzturēšanās vietas tiek nodrošinātas ar nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem, lai novērstu iespējamos draudus.
Le Monde veiktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka 26 ASV Slependienesta aģentu, 12 Francijas prezidenta drošības grupas (GSPR) un 6 Krievijas Federālā drošības dienesta (FSO) locekļu atrašanās vieta, kuri visi bija iesaistīti valstu vadītāju aizsardzībā, varētu atrasties Strava. Dati parādīja viņu pārvietošanos, tostarp darba braucienus, ko varēja izmantot, lai tos izsekotu vai, ja nepieciešams, izveidotu paredzamus maršrutus. Le Monde drošības apsvērumu dēļ neatklāja aģentu vārdus, taču norādīja, ka Strava izmantošana potenciāli var apdraudēt gan apsargus, gan aizsargātās personas.
Luiziānas štata universitātes kiberdrošības profesors Ibrahims Baggili atzīmēja, ka šādas lietojumprogrammas ne tikai palīdz uzbrucējiem izsekot cilvēku kustībām, bet tās var izmantot arī šantāžai, vajāšanai un laupīšanām. Viņš norādīja, ka liela daļa vainas ir pašiem lietotājiem, kuri, instalējot aplikācijas, piekrīt personas datu nodošanai, bieži vien nedomājot par sekām.
“Uzņēmumiem patīk mūsu dati, un mēs mīlam produktu, tāpēc esam gatavi tos nodot bez maksas,” viņš teica. “Valdībai patiešām jāsāk stingrāk noteikt, kā dati tiek izmantoti un cik ilgi tie tiek saglabāti.”
Papildus draudiem ar augstu amatpersonu uzraudzību, Strava datu atklātība lietotājiem var radīt citas negatīvas sekas. Jo īpaši, ja apsargi izmanto savus īstos vārdus, uzbrucēji var ne tikai izsekot viņu atrašanās vietai, bet arī atrast personisku informāciju, tostarp adreses, informāciju par ģimenes locekļiem, kā arī fotogrāfijas un personīgos ziņojumus citās platformās. To var izmantot psiholoģiskam spiedienam vai pat šantāžai, uzskata Le Monde.
