Džo Baidens ekskluzīvā intervijā, kas ir viņa pirmā intervija kopš aiziešanas no Baltā nama, BBC sacīja, ka Trampa administrācijas spiediens uz Ukrainu, lai tā atdotu teritoriju Krievijai, ir “mūsdienu nomierināšana”
Pirmdien Delavērā viņš sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka Ukraina ir Krievijas daļa, un “ikviens, kas domā, ka viņš apstāsies”, ja miera līguma ietvaros tiks atdota kāda teritorija, “ir vienkārši muļķis”.
Baidens, kurš šonedēļ uzstājās laikā, kad sabiedrotās valstis atzīmēja Uzvaras uzvarai dienas 80. gadadienu, pauda bažas par ASV un Eiropas attiecību sabrukumu prezidenta Donalda Trampa vadībā, kas, viņaprāt, “mainīs pasaules mūsdienu vēsturi”.
Plašā intervijā BBC Radio 4 programmā “Today” Baidenam tika kritizēta viņa paša rīcība Ukrainas jautājumā, kā arī lēmums pārtraukt savu 2024. gada atkārtoto vēlēšanu kampaņu vēlīnā posmā pēc tam, kad neveiksmīgais sniegums debatēs radīja bažas par viņa fizisko sagatavotību un iedzina Demokrātu partiju krīzē.
Baidens izstājās no kandidēšanas mazāk nekā četrus mēnešus pirms novembra vēlēšanām, un, kad viņam tika jautāts, vai viņam vajadzēja aiziet ātrāk un dot vairāk laika aizvietotāja izvēlei, viņš teica: “Es nedomāju, ka tam būtu bijis nozīme. Mēs aizgājām laikā, kad mums bija labs kandidāts.”
“Visi risinājās tik ātri, ka bija grūti aiziet. Un tas bija grūts lēmums,” viņš teica. “Es domāju, ka tas bija pareizais lēmums. Es domāju, ka… tas vienkārši bija grūts lēmums.”
Jautāts par pašreizējās administrācijas attieksmi pret ASV sabiedrotajiem, bijušais prezidents nosodīja Trampa aicinājumus ASV atgūt Panamas kanālu, iegūt Grenlandi un padarīt Kanādu par 51. štatu.
“Kas, pie velna, te notiek? Kurš prezidents jebkad tā runā? Tādi mēs neesam,” viņš teica. “Mēs esam par brīvību, demokrātiju, iespējām, nevis par konfiskāciju.”
Runājot par Ukrainu, Baidenam tika uzdoti jautājumi par to, vai viņš sniedz pietiekamu atbalstu Kijevai, lai nodrošinātu, ka tā varētu uzvarēt karā, nevis tikai pretoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam. Trīs gadu cīņu laikā viņa Baltais nams mainīja savu nostāju attiecībā uz ASV piegādāto ieroču izmantošanu un laika gaitā atcēla dažus ierobežojumus.
“Mēs viņiem devām visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņu neatkarību, un bijām gatavi reaģēt agresīvāk, ja Putins atkal rīkotos,” viņš teica.
Baidenam tika jautāts arī par Trampa administrācijas komentāriem, kuros tika norādīts, ka Kijevai ir jāatsakās no daļas teritorijas, lai nodrošinātu miera līgumu, kas izbeigtu karadarbību.
ASV viceprezidents Dž. D. Venss nesen izklāstīja ASV vīziju par miera plānu Ukrainā, sakot, ka tas “iesaldētu teritoriālās līnijas… tuvu tam, kur tās atrodas šodien”.
Viņš teica, ka gan Ukrainai, gan Krievijai “abām būs jāatsakās no daļas teritorijas, kas tām pašlaik pieder”. Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir atkārtojis šo vēstījumu, sakot, ka atgriešanās pie Ukrainas robežām, kādas tās bija pirms 2014. gada, ir “nereāla”.
“Tā ir mūsdienu nomierināšana,” pirmdien sacīja Baidens, atsaucoties uz bijušā Lielbritānijas premjerministra Nevila Čemberlena politiku, kurš 20. gadsimta 30. gadu beigās centās apmierināt Ādolfa Hitlera prasības neveiksmīgā mēģinājumā izvairīties no katastrofāla pilnīga kara Eiropā.
Viņš arī pauda bažas, ka “Eiropa zaudēs uzticību Amerikas noteiktībai un Amerikas vadībai”.
Viņš piebilda, ka kontinenta līderi “domā, ko man tagad darīt?… Vai es varu paļauties uz Amerikas Savienotajām Valstīm? Vai viņi tur būs?”
Tramps ir paziņojis, ka sagaida, ka Krievija paturēs Krimas pussalu, kuru Maskava nelikumīgi anektēja 2014. gadā, un pagājušajā mēnesī viņš apsūdzēja Ukrainas līderi Volodimiru Zeļenski miera sarunu kaitēšanā, kad Zeļenskis noraidīja ieteikumu.
Ziņojumos norādīts, ka nesenie ASV priekšlikumi par pamiera noregulējumu ietver ne tikai formālu Krimas atzīšanu par Krievijas daļu, bet arī faktisku ASV atzīšanu par Krievijas kontroli pār citām okupētajām teritorijām Ukrainā. Baltais nams nav publiski apstiprinājis sīkāku informāciju.
“Man nav favorītu. Es nevēlos, lai man būtu kādi favorīti. Es vēlos, lai vienošanās tiktu noslēgta,” Tramps pagājušajā mēnesī sacīja, kad viņam jautāja par Krievijas suverenitātes pār Krimu atzīšanu.
“Jā, protams, [ukraiņi] ir dusmīgi par iebrukumu,” pagājušajā nedēļā Fox News sacīja viceprezidents Venss . “Bet vai mēs turpināsim zaudēt tūkstošiem un tūkstošiem karavīru dažu jūdžu attālumā no teritorijas šurpu turpu?”
Spiediens atdot zemi nenāk tikai no Vašingtonas, un Kijivas mērs Vitālijs Kļičko pagājušajā mēnesī BBC sacīja, ka Ukrainai, iespējams, būs uz laiku jāatsakās no teritorijas.
Runājot par Putinu, Baidens teica: “Es vienkārši nesaprotu, kā cilvēki domā, ka, ja mēs ļaujam diktatoram, bandītam, izlemt, ka viņš atņems ievērojamas zemes daļas, kas viņam nepieder, ka tas viņu apmierinās. Es īsti nesaprotu.”
Viņš arī pauda bažas, ka dažas NATO valstis, kas robežojas ar Krieviju, varētu “vienkārši pateikt, ka mums ir jāpiekāpjas” Putinam, ja Ukraina galu galā atteiksies no zemes.
Tramps jau sen ir pretojies tāda paša līmeņa ASV militārā atbalsta sniegšanai Ukrainai, kādu viņš sniedza Baidens, apgalvojot, ka viņa galvenais mērķis ir izbeigt asinsizliešanu. Viņš iepriekš ir teicis, ka Zelenskis spēlē Baidenu “kā vijoli”.
Saspīlējums starp Balto namu un Ukrainas līderi publiski kļuva zināms februārī, kad Tramps un Venss ārkārtas televīzijas tikšanās laikā Ovālajā kabinetā nosodīja Zelenski un pieprasīja viņam izrādīt lielāku pateicību par ASV ilggadējo atbalstu.
“Manuprāt, šī tikšanās bija kaut kā zem Amerikas līmeņa,” Baidens teica par tikšanos.
Tramps un viņa augstākās amatpersonas ir vairākkārt kritizējušas Eiropas valstis par nepietiekamu finansējumu savai aizsardzībai un pārāk lielu paļaušanos uz ASV atbalstu.
ASV ir zināmā mērā lielākā atsevišķā donore Ukrainai, taču Eiropas valstis kopā ir iztērējušas vairāk naudas, liecina Ķīles institūta, Vācijā bāzētas domnīcas, kas seko līdzi atbalstam Kijevai, dati.
“Es nesaprotu, kā viņi nespēj saprast, ka aliansēs slēpjas spēks,” Baidens pirmdien teica par Trampa administrāciju. “Ir ieguvumi… Kopumā tas mums ietaupa naudu.”
Kad viņam jautāja par prezidenta Trampa pirmajām 100 dienām amatā, kuru laikā ir notikušas gan virkne izpildvaras darbību, gan ievērojami federālās valdības lieluma un izdevumu samazinājumi, Baidens uzslavēja savus sasniegumus un centās novilkt krasu kontrastu starp laiku, kad viņš atstāja amatu, un laiku, kad tas bija tagad.
“Mūsu ekonomika auga. Mēs virzījāmies virzienā, kurā akciju tirgus strauji pieauga. Mēs bijām situācijā, kurā pozitīvā veidā paplašinājām savu ietekmi visā pasaulē, palielinot tirdzniecību,” viņš teica par valsts stāvokli, kad janvārī atstāja Balto namu.
Tikmēr Tramps apgalvo, ka viņš virza nepieciešamo pasaules attiecību ar ASV pārskatīšanu, līdzsvarojot tirdzniecību, kontrolējot nelegālo imigrāciju un padarot valdības efektīvāku. Pagājušajā nedēļā viņš svinēja 100 dienu jubileju ar triumfējošu runu . Ko Baidens saka par Trampa 2.0 sākumu?
“To ļaušu spriest vēsturei,” viņš teica. “Es neredzu neko tādu, kas būtu bijis triumfāls.”
