Pastāv uzskats, ka nabadzīgie it kā mazāk rūpējas par vidi un atstāj lielu oglekļa pēdas nospiedumu – viņi nešķiro atkritumus un patērē daudz plastmasas, bet bagātie tīrot zobus atslēdz ūdeni un dod priekšroku videi draudzīgākām precēm un pakalpojumiem. Par to varam izlasīt pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Climate Change
Jaunais pētījums atklājis, ka bagātāko personīgo oglekļa pēdas nospiedumu ļoti zemu novērtē gan viņi paši, gan gan cilvēki ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Tajā pašā laikā nabadzīgo iedzīvotāju oglekļa pēdas nospiedums ir ievērojami pārvērtēts.
Starptautiska pētnieku komanda, kuru vadīja zinātnieki no Kopenhāgenas Biznesa skolas, Bāzeles Universitātes un Kembridžas Universitātes, aptaujāja 4000 cilvēku no Dānijas, Indijas, Nigērijas un ASV. Pētījumam atlasītās valstis atšķiras pēc bagātības un ekonomiskās nevienlīdzības līmeņa, dzīvesveida un kultūras, kā arī oglekļa emisiju līmeņa uz vienu iedzīvotāju. Aptaujas dalībnieku personīgie ienākumi arī atšķīrās, puse no viņiem bija starp 10% bagātāko savā valstī.
Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši plaši izplatītus nepareizus priekšstatus par to, kā noteikti patēriņa paradumi ietekmē cilvēka oglekļa pēdas nospiedumu. Piemēram, otrreizēja pārstrāde, gaismas izslēgšana, izejot no istabas un izvairīšanās no plastmasas iepakojuma, ir pārvērtēta, ņemot vērā to, cik daudz tie var samazināt cilvēka oglekļa pēdas nospiedumu. No otras puses, sarkanās gaļas patēriņa, māju apkures un dzesēšanas, kā arī gaisa satiksmes ietekme parasti tiek novērtēta par zemu.
Patiesībā valstis ar augstiem ienākumiem ir atbildīgas par neproporcionāli lielu globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu, kas izraisa klimata pārmaiņas. Šī nevienlīdzība atspoguļojas personīgajās oglekļa pēdās, kas bagātākās valstīs mēdz būt ievērojami augstākas, un tās ir īpaši augstas starp 10% bagātākajiem un 1% nabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem.
Šajā pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta nevienlīdzībai personīgajās oglekļa pēdās – cilvēka darbības radīto siltumnīcefekta gāzu kopējā daudzumā. Zinātniekus interesēja, vai parastie cilvēki apzinās plaisu bagāto un nabadzīgo cilvēku oglekļa pēdas nospiedumā – un kā viņi to novērtē.
Rezultāti parādīja, ka lielākā daļa aptaujāto dalībnieku uzskatīja, ka nabadzīgo cilvēku oglekļa pēdas ir ievērojami lielākas nekā patiesībā. Un pretēji, viņi ļoti zemu novērtēja bagāto radīto siltumnīcefekta gāzu daudzumu.
Tikmēr cilvēki, kas ir 10% no savas valsts bagātākajiem, biežāk atbalstīja noteiktu klimata politiku, piemēram, elektroenerģijas cenu paaugstināšanu ”pīķa” stundās, sarkanās gaļas patēriņa aplikšanu ar nodokli vai oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju subsidēšanu. Pētnieki saka, ka tas var atspoguļot augstāku izglītības līmeni starp cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem, labāku spēju izprast cenu politiku vai lielāku piekrišanu klimata krīzes tehnoloģiskiem risinājumiem.
“Nabadzīgajiem cilvēkiem ir aktuālākas bažas, piemēram, kā viņi samaksās īri vai uzturēs savas ģimenes,” saka pētījuma vadošais autors Kristians Stensens Nīlsens no Kopenhāgenas Biznesa skolas: “Taču visās ienākumu grupās cilvēki vēlas reālus risinājumus klimata krīzei, neatkarīgi no tā, vai tie ir regulējoši vai tehnoloģiski. Tomēr cilvēkiem, kuriem ir vislielākais oglekļa pēdas nospiedums, ir vislielākā atbildība par sava dzīvesveida maiņu un savas pēdas samazināšanu
Lai gan personīgās oglekļa vai vides pēdas jēdziens pastāv jau vairāk nekā 40 gadus, tas tika plaši popularizēts 2000. gadu vidū, kad fosilā kurināmā uzņēmums BP veica lielu reklāmas kampaņu, mudinot cilvēkus identificēt un samazināt savu personīgo oglekļa pēdas nospiedumu.
“Noteikti ir grupas, kas vēlas pārcelt atbildību par oglekļa emisiju samazināšanu no korporācijām uz indivīdiem, kas ir problemātiski,” sacīja pētījuma līdzautors Ramits Debnats, Kembridžas universitātes asociētais profesors un pētnieks. “Tomēr personīgās oglekļa pēdas var ilustrēt dziļu nevienlīdzību valstu iekšienē un starp tām un palīdzēt cilvēkiem noteikt, kā dzīvot klimatam draudzīgāk”.
P.S. Izvēlētais attēls nav cieši saistīts ar aprakstīto tēmu, tomēr izvēlējāmies to, jo daudzi mūsu lasītāji ”izlasa” tikai rakstu attēlus, kas pēdējās dienās raisījis spēcīgus uzbrukumus jebkurai ar klimata problēmām saistītai tēmai. Tāpēc šoreiz attēls, kurā redzams 2021.gada ASV apkoptais emisiju sadalījums pa kategorijām, bet tikai ASV.
