Bagātajās valstīs ir vairāki simti miljonu vakcīnu devu, kas varētu palīdzēt cīnīties ar baku uzliesmojumu Āfrikā, kur ziedoto vakcīnu apjoms ir daudz mazāks par nepieciešamo, liecina aģentūras Reuters valstu organizāciju publisko paziņojumu un dokumentu aplēses
Vakcīnu krājumus gadiem ilgi ir uzkrājušas tādas valstis kā Japāna, Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda gadījumam, ja bakas, izskaustā slimība, kas ir bīstamo baku brālēns, kādreiz atsāksies. Dažas no vakcīnām tika izmantotas ārpus Āfrikas 2022. gadā, kad bakas izplatījās visā pasaulē.
Slimību eksperti norāda, ka neliela daļa no šīm devām varētu palīdzēt ierobežot to, kas pašlaik ir lielākais reģistrētais baku uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā un kaimiņvalstīs.
Ziedošanai ir apsolīti mazāk nekā 4 miljoni devu no aptuveni 18 līdz 22 miljoniem, kas ir nepieciešami, lai nākamo sešu mēnešu laikā vakcinētu 10 miljonus cilvēku atkarībā no vakcīnas, teikts Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centra paziņojumā.
“Tas nav tehnisks, tas ir politisks jautājums,” aģentūrai Reuters sacīja Marija Van Kerhova, Pasaules Veselības organizācijas pandēmijas un epidēmiju profilakses nodaļas vadītāja. Viņa lobē vairāk ziedojumu kopā ar Āfrikas CDC un citām veselības iestādēm.
“Vakcīnas noliktavu plauktos ir bezjēdzīgas,” sacīja Van Kerkhove. “Kāpēc tās nenogādāt cilvēkiem, kuriem tie šobrīd ir vajadzīgi?”
Pašreizējais slimības uzliesmojums sākās 2023. gada sākumā Kongo, kas ir saistīts ar lielāko daļu no 37 500 infekcijām un 1 451 nāves gadījumu. Saskaņā ar Āfrikas CDC datiem, tas ir izplatījies 14 Āfrikas valstīs. Pirmā inokulācijas kampaņa, izmantojot 265 000 ziedoto vakcīnu, Kongo sāksies oktobra sākumā.
“Ja mums būtu bijis vairāk devu agrāk, mēs būtu varējuši plānot plaša mēroga kampaņu un samazināt transmisiju,” sacīja Kongo baku apkarošanas nodaļas vadītājs Kriss Kacita.
Veselības aizsardzības amatpersonas ir nobažījušās par jaunu celmu, kas pazīstams kā ”clade Ib”, kas pirmo reizi tika identificēts Kongo un šķietami vieglāk izplatās ciešā kontaktā. Bērni ir īpaši neaizsargāti pret bakām, kā arī cilvēki ar imūnsistēmas slimībām, piemēram, HIV. Šobrīd risks ārpus Āfrikas ir zems.
“Šīs epidēmijas galvenie upuri ir bērni. Pirmā neatliekamā palīdzība īsti netiek sniegta,” sacīja Kacita.
Citi faktori ir kavējuši epidēmijas reakciju, tostarp lēnās regulatīvās procedūras PVO un Kongo, augstās vakcīnu cenas un konkurējošas veselības krīzes, ko saasināja konflikti valstī.
Mpox vakcīnas vien nav burvju lode, un skartajām valstīm arī ir nepieciešama piekļuve pārbaudēm un izpratnes veidošanai, lai efektīvi cīnītos pret uzliesmojumiem, saka slimību eksperti.
Taču krasā atšķirība attiecībā uz piekļuvi vakcīnām liecina, ka valdības joprojām nav gatavas novērst vīrusu draudus tur, kur tie sākas un pirms tie izplatās.
“Neinteresētība par bakām un citiem vīrusu draudiem, kur tie parādās, ir ievērojams apdraudējums cilvēkiem visā pasaulē,” sacīja Pīters Meibarduks, ASV patērētāju grupas Public Citizen zāļu pieejamības direktors.
KAS IR NEPIECIŠAMĀS VAKCĪNAS? Trīs PVO ieteiktās vakcīnas tiek glabātas krājumos visā pasaulē: Bavarian Nordic Jynneos (Imvanex vai Imvamune ārpus ASV); KM Biologics’ LC16; un Emergent BioSolutions ACAM2000.
Tos visus apsver iespēju iegādāties un ziedot Āfrikā, sacīja Gavi, Vakcīnu Alianses, globālas grupas, kas palīdz valstīm ar zemākiem ienākumiem, pārstāvis. Grupai ir pieejami līdz pat 500 miljoniem dolāru, lai reaģētu uz epidēmiju. Daudzas bagātās valstis atteicās paziņot, cik daudz vakcīnu tām ir, atsaucoties uz valsts drošības apsvērumiem.
Saskaņā ar PVO dokumentu Japānā ir aptuveni 200 miljoni LC16 devu. Atšķirībā no konkurentiem, LC16 var izmantot bērniem, lai gan tas nav pieejams ārpus Japānas, un tā ievadīšanai ir nepieciešamas īpašas adatas.
Kacita sacīja, ka Kongo apspriež līdz pat 3,5 miljoniem LC16 devu no Japānas.
KM Biologics atteicās komentēt. Japānas veselības aizsardzības amatpersona sacīja, ka Kongo ir pieprasījis 3,05 miljonus devu, taču neapstiprināja piegādes laiku. Viņš sacīja, ka PVO 200 miljonu skaitlis nav pareizs, taču neapstiprināja valsts krājumu lielumu.
Kanādas krājumos var būt līdz pat 2 miljoniem devu no Bavarian Nordic, sacīja Ādams Hjūstons, Kanādas ”Medicīna bez robežām” padomnieks medicīnas politikas un aizstāvības jautājumos, pamatojoties uz uzņēmuma iepriekšējo gadu paziņojumiem. Šis produkts tika izmantots, lai ierobežotu 2022. gada baku uzliesmojumu ārpus Āfrikas. Šonedēļ Kanādas valdība paziņoja, ka ziedos līdz 200 000 devu.
ASV amatpersonas atteicās atklāt, cik daudz vakcīnas ir tās krājumos, taču divas Baidena administrācijas augstākās amatpersonas sacīja, ka ar to pietiek, lai aizsargātu tās iedzīvotājus.
Saskaņā ar Maybarduk teikto, tas ietver aptuveni 100 miljonus Emergent vakcīnas devu, kā arī nenoteiktu skaitu Jynneos injekciju, kurām, pēc ekspertu domām, ir mazāk blakusparādību. ASV ir ziedojušas 60 000 Jynneos devu pašreizējam uzliesmojumam.
Spānija ir viena no lielākajām apstiprinātajām donorvalstīm, kas augustā apsolīja 20% no saviem baku vakcīnas krājumiem jeb 500 000 devu. Valsts ir mudinājusi visas Eiropas Savienības dalībvalstis darīt to pašu.
Eiropas Komisija ir noslēgusi kopīgu iepirkuma līgumu ar Bavarian Nordic par vakcīnu iegādi par ziedojumiem, un tā uz Kongo ir nosūtījusi 215 000 devu.
“Dažas vakcīnas varētu maksāt aptuveni 150 USD par personu, kas būtu pilnībā vakcinēta, un šī cena nav pieņemama lielākajai daļai Āfrikas valstu,” sacīja Āfrikas CDC komandas pārstāvis KDR. “Tātad ziedotās vakcīnas no valstīm ir vēl svarīgākas.”