Uz Latvijas ceļiem aizvien biežāk var ieraudzīt četrkājainos mīluļus, braucam automašīnā kopā ar saviem saimniekiem. Dzīvnieku pārvadāšanai automašīnā nav noteiktu ierobežojumu, taču katram saimniekam ir pienākums parūpēties par dzīvnieka un pārējo pasažieru drošību. Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka tāpat kā ar visiem pasažieriem, arī pret mājdzīvnieku pārvadāšanu ir jāizturas nopietni. Prakse rāda, ka automašīnā nepareizi pārvadāti dzīvnieki rada bīstamību un var kļūt par satiksmes negadījuma iemeslu.
Lauksaimniecības datu centra publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijā ir ap 126 400 oficiāli reģistrētu suņu un 4529 kaķu, bet reālais mājdzīvnieku skaits Latvijā varētu būt vairākas reizes lielāks. Pārvadājot dzīvnieku automašīnā, nereti autovadītāji neapzinās potenciālos drošības riskus, ko varētu izraisīt suņa vai kaķa brīva pārvadāšana pa automašīnu. Dzīvniekam nav obligāti jābūt lielam vai smagam, lai radītu bīstamu situāciju braukšanas laikā. Prakse rāda, ka 20 kg smags suns, braucot ar 70 km/h ātrumu, sadursmes brīdī var radīt pat 197 kg liela svara triecienu.
Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atgādina, ka automašīnā nedroši pārvadāti dzīvnieki visbīstamākie ir pēkšņu manevru un negaidītas bremzēšanas laikā. “Strauji bremzējot, dzīvnieks, lidojot uz priekšu, var gan savainot sevi un priekšā sēdošos, gan sadauzīt priekšējo stiklu. Ja tiek saņemts trieciens automašīnas aizmugurē, dzīvnieks var apdraudēt aizmugurē sēdošos pasažierus, kuri ļoti bieži ir bērni,” saka K. Eberhards.
Dzīvnieka atrašanās autovadītājam klēpī braukšanas laikā ir uzskatāma par tikpat bezatbildīgu rīcību, kā runāšana pa telefonu, jo tiek būtiski novērsta autovadītāja uzmanība. Atrodoties autovadītāja klēpī dzīvnieks var arī veikt neprognozējamus lēcienus vai arī negaidīti nokāpt pie pedāļiem uz automašīnas grīdas.
Dzīvnieka drošība automašīnā neapšaubāmi ir atkarīga no mīluļa saimnieka. “Parasti cilvēki par dzīvnieka drošību automašīnā sāk domāt pēc tam, kad starpgadījums jau ir noticis,” saka kinoloģe Liene Zariņa. Viņa vērš uzmanību, ka cilvēku izpratne par suņa vajadzībām pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies. “Ir mainījusies arī dzīvnieku audzināšana un pārvadāšanas paradumi. Lai arī suņu saimnieki kļūst atbildīgāki un, pateicoties dažādām transportēšanas iekārtām, tagad mājdzīvnieki ceļo drošāk nekā pirms desmit gadiem, joprojām ir svarīgi atgādināt autovadītājiem par iespējamiem riskiem un risinājumiem,” apgalvo kinoloģe.
Kinoloģe Liene Zariņa norāda vairākus veidus, kā dzīvniekus ar automašīnu var pārvadāt droši.
1. Transportēšanas kaste. Tā ir visbiežākā cilvēku izvēle dzīvnieku pārvadāšanai automašīnā. Transportēšanas kastes no izturīgas plastmasas ar uzticamu atslēgu ir piemērotas maziem dzīvniekiem – neliela auguma šķirņu suņiem, kaķiem vai grauzējiem. Šīs kastes brauciena laikā jāpiesprādzē uz sēdekļa ar automašīnas drošības jostām, lai kaste neslīdētu un būtu stabila. Iekšā ieteicams ielikt mīkstu materiālu vai dzīvnieka guļvietu, lai ceļojums dzīvniekam būtu ērts.
2. Iemaukti un pavada. Nepieciešama speciāla pavada, ko stiprina pie iemauktiem, kuri uzlikti dzīvniekam pār krūtīm. Šī speciālā pavada tiek iesprādzēta automašīnas drošības jostas vietā. Dzīvnieks jutīsies brīvi, varēs lūkoties pa logu un kustēties, taču bīstamā situācijā paliks vietā un neapdraudēs citus pasažierus.
3. Krātiņš. Šis dzīvnieku pārvadāšanas līdzeklis ir pats izturīgākais. Krātiņi piemēroti lielāku šķirņu suņiem un paredzēti novietošanai bagāžniekā. Ja dzīvnieks transportlīdzekļa salonā sava lieluma dēļ nevar braukt droši, tad universāla tipa automašīnās ierīko un nostiprina pārvadāšanai paredzētu krātiņu. Tādi krātiņi visbiežāk neatbilst mazo suņu šķirņu saimnieku vajadzībām, tāpēc šis līdzeklis tiek izmantots retāk nekā citi.
4. Metāla restes un starpsienas. Dažādiem automašīnu modeļiem pielāgotas regulējama augstuma un platuma starpsienas nodala bagāžnieku, kurā atrodas dzīvnieks, no mašīnas salona vai aizmugures sēdekļus no priekšējiem.
Liene Zariņa iesaka suņu saimniekiem neizmantot pašu izdomātus, nesertificētus dzīvnieku pārvadāšanas līdzekļus. “Ne starp kājām, ne padusē dzīvniekam ceļot tik tiešām nav droši, tāpēc alternatīvus līdzekļus izvēlēties nevajadzētu,” saka kinoloģe.
Informāciju sagatavoja:
Gita Deniškāne
Gjensidige Latvija sabiedrisko attiecību pārstāve
