Austrijas Raiffeisen Bank International, kurai pieder Krievijas Raiffeisenbank, savus virspeļņas nodokļa izdevumus Krievijā aplēsusi līdz 100 miljoniem eiro. Tas teikts koncerna starpposma pārskatā par 2023. gada pirmo pusgadu.
Banka norādīja, ka dažas virspeļņas nodokļa detaļas joprojām ir neskaidras un ir interpretējamas. Noteikti zināms, ka bāzes likme būs 10%, bet tiem uzņēmumiem, kas izmantos avansa drošības naudu – 5%.
“RBI sagaida, ka papildu nodoklis būs līdz 100 miljoniem eiro (ar 10% nodokļa likmi) vai 50 miljoniem eiro (ja tiks apstiprināti brīvprātīgie maksājumi),” ziņojumā raksta banka.
Krievijas varasiestādes likušas lielajām kompānijām maksāt nodokli par 2022.gadā gūto virspeļņu, jo pieaug budžeta deficīts uz Ukrainas kara fona. Premjerministra vietnieks Andrejs Belousovs apliecināja, ka pats bizness prasījis “kara nodokli”, taču Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības vadītājs Aleksandrs Šohins šo apgalvojumu noliedza.
Vismaz daļu no papildu līdzekļiem, kas saņemti no biznesa, valdība plāno novirzīt izdevumiem, kas saistīti ar karu Ukrainā, iepriekš rakstīja Bloomberg, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina situāciju. Tajā pašā laikā no nodokļa tika atbrīvoti naftas un gāzes, ogļu un citu izejvielu uzņēmumi. Visiem pārējiem tas būs jāmaksā, ja viņu vidējā peļņa 2021.-2022.gadā pārsniegs 1 miljardu rubļu (ap 10 miljoniem eiro). Kopumā varas iestādes no lielajiem uzņēmumiem cer saņemt 300 miljardus rubļu (ap 3 miljardiem eiro).
Pēc ”Novaja Gazeta Europe” datiem, Rietumu kompānijas, kuras nav pametušas Krieviju, kopumā maksās līdz 70 miljardiem rubļu kara nodokļa veidā. Visvairāk būs jāmaksā naftas un gāzes kompānijām Total un British Petroleum, kā arī Raiffeisenbank.
Tajā pašā laikā Krievijas varas iestādes neizslēdza, ka ienākuma nodokļa pārsniegums varētu kļūt pastāvīgs, ja federālā budžeta deficīts turpinās augt.
Iepriekš Raiffeisen Bank paziņoja, ka plāno līdz oktobrim pabeigt Krievijas meitasuzņēmuma sadalīšanu atsevišķā uzņēmumā. Taču uzņēmums, iespējams, atliek savu aiziešanu no Krievijas tirgus, jo Austrijas amatpersonas pretojas spiedienam uz to, cerot, ka karš Ukrainā drīz beigsies, ziņoīja Reuters, atsaucoties uz avotiem.
