Ukrainas bruņoto spēku izaicinošais iebrukums Kurskas apgabalā bija nāvējošs trieciens Putina ilgstošajai valdīšanai, padarot viņu par pirmo līderi kopš Otrā pasaules kara, kas atdeva Krievijas teritoriju svešai armijai, raksta The Times
Drausmīgi ir arī tas, ka Ukrainas armija savu darbību sāka augustā.
Krievijai šis ir katastrofu un satricinājumu mēnesis, sākot ar neveiksmīgo apvērsumu pret Mihailu Gorbačovu 1991. gadā
“Kopš tā laika augusts līdztekus zemūdenes ”Kursk” katastrofai ir kļuvis par lielu teroristu uzbrukumu, dabas katastrofu un postošas finanšu krīzes mēnesi,” skaidro mediji. “Kad atlikušas vairāk nekā divas nedēļas, Putins acīmredzot jautā sev, vai viņš kļūs par vēl vienu augusta lāsta upuri.”
Tomēr daži analītiķi liek domāt, ka pēc nesenajiem notikumiem krievi piekritīs diktatora tēzei, ka karš bija nepieciešams, “lai novērstu Kijivas un tās NATO sabiedroto preventīvo uzbrukumu”. Tāpēc domnīcas ”Kārnegijs-Krievija-Eirāzija” vadītājs Aleksandrs Gabue uzskata par maz ticamu, ka Kurskas operācijas sekas Krievijas diktatoram būs ilgtermiņa. Ja vien situācija, protams, nekļūs vēl sliktāka.
Rakstā arī atgādināts, ka Ukraina, ļoti iespējams, vēlēsies apmainīt Kurskas apgabala teritoriju pret daļu no Krievijas okupācijā esošajām zemēm. Bet Putins acīmredzami nav noskaņots dialogam ar Kijivu. Turklāt viņš, iespējams, jau plāno savu atriebību, lai gan Ukrainas bruņoto spēku ofensīva vēl nav beigusies.