Augusts lielā daļā Latvijas teritorijas iesācies ar lielu nokrišņu daudzumu. Pirmajās divās augusta dienās Liepājā nokrišņu daudzums sasniedzis 43,5 mm, tas ir, 57% no visas augusta mēneša normas. Daudz augusta sākumā lijis arī Kuldīgā (30,8 mm), Rucavā (29,9 mm), Kolkā (26,8 mm), Pāvilostā (24,4 mm), Stendē (21,4 mm) un Ventspilī (19,9 mm).
Šī gada pavasaris un vasaras sākums kopumā bija ļoti sauss. Kopējais nokrišņu daudzums valstī aprīlī bija 43% zem klimatiskās normas, maijā – 76% zem normas, bet jūnijā – 67% zem normas. Aprīlis-jūnijs bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijā, daudzviet nokrišņu daudzums nesasniedza pat 25% no klimatiskās normas. Īpaši jāizceļ maijs, kas bijis vissausākais novērojumu vēsturē.
Jūlijā nokrišņu daudzums sasniedza 70,6 mm, kas tik un tā ir 7% zem klimatiskās normas, tomēr pēc trim sausajiem mēnešiem tā ir nozīmīga veldze. Jāpiemin, ka vasarā bieži vērojamas pērkona lietusgāzes, tāpēc lokāli nokrišņu daudzums ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, jūlijā visvairāk nokrišņu (106,1 mm) bijis Liepājā, bet vismazāk – Kolkā (43,1 mm).
Interesanti arī salīdzināt augusta pirmo divu dienu nokrišņu daudzumu ar visa šī gada jūnija mēneša nokrišņu summu. Liepājā, Kuldīgā, Rucavā, Pāvilostā, Stendē, Kolkā un Mērsragā augusta sākumā nolijis vairāk nekā visā jūnijā kopumā.
Vasaras otrās puses intensīvo nokrišņu rezultātā noslēdzies ilgstošs sausuma periods, ko bija izraisījis ekstremāli sauss pavasaris. Mežos vairs nav augstas (daudzviet – ļoti augstas) ugunsbīstamības, kas ilgstoši bija spēkā. Ir cerības, ka arī sēnes, kuru joprojām mežos maz, tomēr šoruden vēl izaugs. Lauksaimniecībā, laikā, kad tiek kulta labība, lietus kavē ražas novākšanu. Tikmēr vairākām lauksaimniecības kultūrām lietus ir vajadzīgs, piemēram, vēlajām kartupeļu šķirnēm.
Prognozes liecina, ka arī tuvākās nedēļas laikā Latvijā daudzviet līs.
