Eksperti norāda, ka pirmdienas ārkārtīgi augstā elektroenerģijas biržas cena ir saistīta ar diviem ekspluatācijā pārtrauktiem starptautiskiem zemūdens kabeļiem, taču cenu būtiski ietekmē arī mierīgie laikapstākļi. Par to raksta Igaunijas medijs ERR
Pirmdienas rītā elektroenerģijas biržas cena Nordpool Igaunijas cenu apgabalā uz stundu pakāpās līdz 773 eiro par megavatstundu. Vidējā elektroenerģijas vienības cena dienā Igaunijā ir 256 eiro – viena no līdz šim dārgākajām šogad. Latvijā šī cena ir 309 eiro.
Baltic Energy Partners valdes loceklis Marko Alliksons skaidroja, ka galvenie faktori, kas ietekmē pirmdienas elektroenerģijas cenu, ir divi neekspluatēti zemūdens kabeļi – Estlink 2 starp Igauniju un Somiju ar maksimālo pārraides jaudu 650 megavati un Nordbalt starp Lietuvu un Zviedriju ar jaudu 700 megavati.
Sestdienas rītā tehniskas kļūmes dēļ tika slēgts Nordbalt maršruts starp Zviedriju un Lietuvu. “Iemesls vēl tiek izmeklēts, iespējams, kāda vaina apakšstacijā, tāpēc, visticamāk, tas atgriezīsies mazliet ātrāk, taču šajā sakarā no tirgus ir pazuduši 700 megavati elektrības pieslēgumu, un tas, protams, tieši ietekmē mūs,” atzīmēja Alliksons.
Alliksons piebilda, ka arī Baltijā nav daudz vēja. “Ja skatās uz ikdienas cenu dinamiku, tad Igaunijas cena ir līdzīga Somijas cenai dienās, kad spīd saule, bet citreiz mums cenas ir ievērojami augstākas, īpaši no rīta un vakarā, kad ir patēriņa maksimumi.”
Cena Igaunijā ir nedaudz lētāka nekā Latvijā un Lietuvā. “Galvenokārt tāpēc, ka mums joprojām ir Estlink 1 savienojums ar Somiju, kas palīdz mūsu cenu noturēt tādā pašā cenu diapazonā kā Somija dienas laikā, bet citreiz ar šo savienojumu nepietiek,” atzīmēja Alliksons.
Enefit energoproduktu vadītājs Sanders Randvers atzīmēja, ka līdztekus zemūdens kabeļiem un laikapstākļiem elektroenerģijas cenu ietekmēs arī ikgadējā koģenerācijas staciju apkope Latvijā, kas ir uzsākta un ilgs nākamās divas nedēļas.
Randvers no laikapstākļu ietekmes vietnes piebilda, ka, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, vēja enerģija Baltijā pirmdien būs par 20 līdz 50 procentiem mazāka atkarībā no valsts.
“Zviedrijas-Lietuvas kabelis tirgū atgriezīsies 2.aprīlī jeb parīt, un, balstoties uz šodienas laika prognozi, līdz trešdienai vai ceturtdienai redzēsim tik mierīgu laiku. Latvijas koģenerācijas stacijās vairākas nedēļas būs apkope,” atzīmēja Randvers.
Abi enerģētikas eksperti kā galveno augsto elektroenerģijas cenu iemeslu minēja Zviedrijas-Lietuvas zemūdens kabeļa bojājumu.
“Pagājušajā nedēļā cenas bija ievērojami zemākas, kamēr Nordbalt darbojās,” sacīja Alliksons. “Protams, daudz kas šeit ir atkarīgs no laikapstākļiem, tāpēc, kad ir tādas saulainas dienas kā šī, ikdienas cenām ir tendence kristies. Daudz kas ir atkarīgs arī no vēja, taču pašas Nordbalt tiešā ietekme uz mūsu reģionu joprojām ir ļoti liela.”
Tomēr grūti prognozēt, cik ļoti cenu ietekmēja Zviedrijas-Lietuvas kabeļa kļūme. Randvers gan norādīja, ka bez kabeļa bojājuma tik liels cenas maksimums (773 eiro par megavatstundu) visticamāk nebūtu iestājies.
“Tomēr šodienas cenu maksimums būtībā ir pulksten septiņos no rīta un septiņos dienā, kur cena kļūst ievērojami augstāka. Tas liecina, ka līdzsvars starp ļoti augstām un normālām energoresursu cenām ir salīdzinoši trausls, un jebkuras nelielas izmaiņas energosistēmā var izraisīt šīs cenas svārstības,” piebilda Randvers.
Alliksons uzsvēra, ka ārējiem pieslēgumiem ir ļoti liela ietekme uz elektroenerģijas cenām Igaunijā.
“Mūsu cenu vienmēr ietekmē šie pieslēgumi ar kaimiņiem, jo Baltija kopumā nemitīgi pērk elektrību. Mums ir liels deficīts, un tāpēc ļoti svarīgi ir tas, vai elektrība nāk no kaimiņiem un par kādu cenu,” sacīja Alliksons.
Eksperti nevarēja prognozēt, kādas cenas patērētāji varētu sagaidīt tuvākajā nākotnē.
