Dārzeņu uzturvielu daudzums pēdējo 70 gadu laikā ir samazinājies. Tam, pēc izbarošanas mājlopiem, ir ietekme arī uz gaļas kvalitāti.
Saskaņā ar žurnāla “National Geographic” sniegto informāciju, arvien vairāk pierādījumu liecina, ka daudzi mūsdienu pilnvērtīgie pārtikas produkti nesatur tik daudz vitamīnu un uzturvielu kā pirms 70 gadiem.
Kristija Ebi, klimata un veselības eksperte no Sietlas, norāda, ka vitamīnu līmeņa samazināšanās praktiski nozīmē, ka mūsu vecvecāku pārtika bija barojošāka nekā tā, ko mēs ēdam vai barojam dzīvniekus mūsdienās.
Daudzi mūsdienās audzēti augļi, dārzeņi un graudaugi satur mazāk olbaltumvielu, kalcija, fosfora, dzelzs, riboflavīna un C vitamīna nekā tie, kas audzēti pirms gadu desmitiem.
Ietekme uz veselību
Pēc ekspertu domām, ir samazinājusies arī graudu uzturvērtība. Pētījumā, kas publicēts žurnāla “Scientific Reports” 2020. gada numurā, tika atklāts, ka kviešu olbaltumvielu saturs no 1955. līdz 2016. gadam samazinājās par 23 procentiem. Ievērojami samazinājās arī minerālvielu mangāna, dzelzs, cinka un magnija daudzums.
Tiek uzskatīts, ka augu barības vielu samazināšanās tieši ietekmē cilvēku veselību.
Satraucošā uzturvērtības samazināšanās ietekmē ne tikai veģetāro uzturu. Dažādi dzīvnieki tagad ēd mazāk barojošu zāli un graudus, kas savukārt padara gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus mazāk barojošus nekā iepriekš.
Žurnāla “Foods” 2024. gada numurā publicētajā zinātniskās literatūras apskatā barības vielu noplicināšanās tika raksturota kā satraucoša un lielākais izaicinājums nākamo paaudžu veselībai.
”Uzturvielu samazināšanās rezultātā mūsu organismam ir mazāk sastāvdaļu, kas nepieciešamas, lai aizsargātos pret hroniskām slimībām. Tas grauj pārtikas vērtību kā profilaktiskas zāles”, saka Deivids R. Montgomerijs, Vašingtonas Universitātes profesors Sietlā.
Eksperti uzsver, ka, neskatoties uz uzturvielu satura samazināšanos, augļi, dārzeņi un pilngraudu produkti joprojām ir svarīgi veselībai.
Tā vietā viņi cer, ka atklājumi iedvesmos cilvēkus rūpīgāk domāt par to, kā tiek ražota pārtika, un ka mums nākotnē būs nepieciešama aramzeme.
Kas izraisa barības vielu noplicināšanos?
Dārzeņu barības vielu zudumu veicina vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir mūsdienu lauksaimniecība, kuras mērķis ir maksimāli palielināt ražas apjomu.
Lauksaimnieki saņem kompensāciju par ražas daudzumu, nevis tās uzturvērtību. Saskaņā ar National Geographic datiem, šis fakts ietekmē ražošanu arī tās daudzuma, nevis uzturvērtības ziņā. Turklāt lielākiem un ātrāk augošiem augiem nav laika efektīvi absorbēt vai ražot barības vielas, kas noved pie tā sauktās barības vielu atšķaidīšanas.
Vēl viens veicinošs faktors ir augsnes noplicināšana, ko izraisa atkārtota monokultūras audzēšana. Tas vājina augu sadarbību ar labvēlīgajām sēnēm, kas uzlabo barības vielu un ūdens uzņemšanu.
Kalifornijas saimniecībā, kurā netika apstrādāti lauki, bija gandrīz četras reizes vairāk organisko vielu un trīs reizes labāka augsnes kvalitāte nekā divās bioloģiskajās saimniecībās, kurās tika veikta lauku apstrāde.
Arī klimata pārmaiņas atstāj ietekmi. Pieaugošais oglekļa dioksīda līmenis palielina ogļhidrātu daudzumu augos, bet samazina mikroelementu uzsūkšanos.
Uzturvielu noplicināšanās no C vitamīna līdz dzelzim
Viens no nozīmīgākajiem zinātniskajiem pētījumiem par šo tēmu tika publicēts 2004. gada decembra numurā “Journal of the American College of Nutrition”.
Teksasas Universitātes Ostinā pētnieki analizēja ASV Lauksaimniecības ministrijas apkopotos barības vielu datus laikā no 1950. līdz 1999. gadam un atklāja būtiskas izmaiņas 13 barības vielās 43 dažādās dārza kultūrās — sākot no sparģeļiem un pupiņām līdz zemenēm un arbūziem.
Neapstrādātu augļu un dārzeņu olbaltumvielu, kalcija un fosfora saturs samazinājās. Samazinājās arī dzelzs un riboflavīna jeb B2 vitamīna daudzums, un arī C vitamīna līmenis bija zemāks.
Kalcija samazinājums bija īpaši liels brokoļos un lapu kāpostos. Turklāt sparģeļi, lapu kāposti, sinepju lapas un rāceņi zaudēja ievērojamu daudzumu C vitamīna.
Kopš tā laika veiktie papildu pētījumi ir apstiprinājuši apgalvojumu, ka barības vielu līmenis samazinās.
Žurnāla “Foods” 2022. gada janvāra numurā publicētā pētījumā konstatēts, ka, lai gan dzelzs saturs vairumā Austrālijā audzēto dārzeņu laikā no 1980. līdz 2010. gadam saglabājās relatīvi līdzīgs, dažu dārzeņu dzelzs saturs ievērojami samazinājās.
Dzelzs saturs samazinājās par 30–50 procentiem cukurkukurūzā, sarkanmizas kartupeļos, ziedkāpostos, zaļajās pupiņās, zaļajos zirnīšos un turku zirņos. Tā vietā palielinājās avokado un sēņu dzelzs saturs.
