Pēdējo piecu gadu laikā, Latvijas uzņēmumi ir īpaši mērķtiecīgi centušies realizēt eksporta potenciālu uz tādām pasaules lielvalstīm, kā Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis. Ik gadu kopējais preču tirdzniecības apgrozījums starp šim valstīm stabili pieaug un arī turpmāk ir paredzama augšupejoša tendence savstarpējās biznesa attiecībās. Uzņēmumiem tas ir izaicinoši un reizē pieprasa arī ievērojami lielāku mobilitāti, zināšanas par eksporta tirgus ekonomiskajiem, politiskajiem un sociālajiem apstākļiem, un spēju pielāgoties tiem. Ņemot vērā tendenci pieaugt biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas “Aeroflot” ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.
Ieceļošanas dokumenti
Kā liecina “Baltic Travel Group” un aviokompānijas “Aeroflot” augustā veiktā pētījuma rezultāti, visbiežāk (68%) aptaujātie komandējumos dodas līdz četrām reizēm gadā, lielākoties apmeklējot profesionālās izaugsmes pasākumus vai piedaloties biznesa tikšanās ar partneriem*. Gan dodoties uz Ķīnu, gan uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienības pilsoņiem ir nepieciešams nokārtot tūrisma vīzu. Parasti to izsniedz sešu darba dienu laikā, taču svarīgi ņemt vērā, ka tās noformēšanai ir nepieciešams iesniegt vairākus dokumentus, sākot ar pasi, iesnieguma veidlapu, viesnīcas rezervācijas kopiju vai ielūgumu un citusdokumentus. Laicīgi pirms došanās komandējumā, jāpārbauda identifikācijas dokumentu derīguma termiņi, jānokārto apdrošināšana un citas formalitātes. Amerikas Savienoto Valstu bezvīzas programmas ESTA ietvatoros, Latvijas iedzīvotāji var doties uz ASV bez papildu vīzas, vispirms aizpildot ESTA pieteikumu un saņemot apstiprinājumu. Tomēr, svarīgi ir atcerēties, ka ASV ļoti rūpīgi izvērtē, kam sniegt atļauju un kam liegt iebraukt valstī. Pat ar apstiprinātu ESTA nepastāv garantijas, tādēļ ar viemēr ir jārēķinās ar iespējamo atteikumu.
Lidojumi
“Ņemot vērā pieprasījumu, ceļošanas iespējas starp Latviju un lielvalstīm ir kļuvušas pieejamākas – ir atklāti jauni galamērķi, lidojumi ir kļuvuši biežāki, ir uzlaboti apstākļi lidostās, lai pārlidojumi būtu ērti, kā arī lidojumu cenas ir kļuvušas “draudzīgākas””, stāsta L. Cimdiņa-Kārkliņa. Izvēloties lidojumu uz tāliem galamērķiem, īpaši Ķīnu, būtiski ir izvēlēties lidojumu, lai starp nosēšanos un ieplānoto tikšanos ir vairākas stundas vai diena starpā. Lai arī kavēšanās nav vēlama jebkurā situācija, Ķīnā punktualitāte tiek uztverta īpaši nopietni un kavēšana var sabojāt pirmo iespaidu.
Datu drošība
Kā zināms, Ķīnā nav iespējams vai ir apgrūtinoši izmantot neskaitāmas citviet pasaulē ikdienā plaši izmantotas mājaslapas, piemēram Facebook, Gmail, kā arī datu glabāšanas vietni DropBox. Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, pirms došanās komandējumā vajadzētu laicīgi noskaidrot, kuras mājaslapas būs pieejamas un savus datus noglabāt drošā vietā, kā arī izmantot dubulto autentifikāciju. Pilnīgai drošībai, atrodoties Ķīnā, ir ieteikts izmantot arī citu telefonu un datortehniku, nekā tiek izmantots ikdienā. Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt, jārēķinās, ka ne visur ir pieejams Wi-Fi.
Komunikācija
“Aeroflot” ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa Cimdiņa uzsver, ka atrodoties komandējumā citā valstī, ir būtiski cienīt attiecīgās valsts kultūru un to pareizi izrādīt. Kamēr amerikāņi ir pēc dabas atvērti, draudzīgi un pārāk formālas sarunas tos mulsina, ķīnieši ievēro striktu hierarhiju un to uzticība ir iegūstama daudz lēnāk. Ceļojot uz abām valstīm, dāvanas tiks uztverts kā patīkams cieņas un draudzīguma žests, kā arī pamatzināšanas un interese par attiecīgās valsts kultūru sniegs tikai papildu labumu, īpaši Ķīnā.
“Baltic Travel Group” un aviokompānijas “Aeroflot” pētījums “Darba braucienu tendences Latvijā” tika veikts 2017. gada augustā, un tajā piedalījās 350 respondenti, kas vismaz pēdējā gada laikā ir devušies biznesa braucienos. Respondenti pārstāv tādas nozares, kā izglītība un zinātne, valsts pārvalde un pašvaldības, tirdzniecība un pakalpojumi, būvniecība un nekustamais īpašums, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi, medicīna, farmācija un rūpniecība.
