Attēlā redzama spārnotā lauva, kura uz kolonnas slejas virs Svētā Marka laukuma Venēcijā. Pētnieki beidzot ir noskaidrojuši, no kurienes nāk skulptūra.
Pasaulslavenā spārnotā lauva uz kolonnas virs Svētā Marka laukuma Venēcijā ir radusies tālā zemē. Kā tagad, veicot ķīmisko analīzi, ir atklājuši eksperti no Padujas un Venēcijas universitātēm, bronzas statuja tika izgatavota no Ķīnas rūdas. Precīzāk sakot, Jandzi upes lejtecē iegūtas metāla rūdas. Turklāt stilistiskās iezīmes liecina, ka lauva tapusi Tanu dinastijas laikā (609.-907.g.), raksta pētnieki paziņojumā presei.
Statujas izcelsme jau sen ir bijusi noslēpums. Iepriekšējie pieņēmumi bija, ka tā varētu būt izgatavota Anatolijā pirmskristietības laikos, jo noteiktas stilistiskās iezīmes liecināja par hellēnisma izcelsmi. Tomēr tagad ekspertu grupa noskaidroja, ka lauvai ir vairāk līdzību ar tipisku kapa aizbildņu figūru – tā saukto Ženmušu – no Tanu dinastijas.
Vēstures avoti liecina, ka statuja Venēcijā nonākusi 13. gadsimtā. Acīmredzot transportēšanai tā tika izjaukta atsevišķās daļās un vēlāk salikta. Nākamajos gadsimtos lauva tika pārtaisīta vairākas reizes, apgalvo pētnieki, kas vēl vairāk aizēnoja tās ķīniešu izcelsmi. Piemēram, 19. gadsimtā spārni tika izgatavoti no jauna un vecais metāls tika pārstrādāts.
Izšķiroša nozīme Tālo Austrumu izcelsmes atklāšanā bija izotopu ”paraksts” materiālā – izcelsmes apgabala ķīmiskais pirkstu nospiedums. Arheologs Masimo Vidale no Padujas Universitātes žurnālam Veneziatoday sacīja, ka stilistiskie salīdzinājumi ir ļoti neuzticami, taču izotopu analīze dod praktiski skaidrus rezultātus. Tāpēc Tālo Austrumu izcelsme tagad ir “ļoti, ļoti iespējama”.
Tomēr viens jautājums paliek neatbildēts: kā tieši lauva nokļuva Venēcijā? Marko Polo kā atvedējs ir izslēgts, jo statuja jau atradās kolonnā 1295. gadā, kad viņš atgriezās no ceļojuma uz Austrumiem. Ir teikts, ka visticamāk saistība ir ar viņa tēva Nikola un tēvoča Maffeo ceļojumiem no 1264. līdz 1266. gadam pa Zīda ceļu uz Pekinu
