Gārfīlds, Runcis Zābakos, ”Aristokrātu” Tulūza – varbūt pat kultūras ikonas, bet noteikti rudi kaķi.
Un tagad zinātnieki divos kontinentos ir atklājuši DNS noslēpumu, kas mūsu pūkainajiem draugiem, īpaši tēviņiem, ir devis viņu ievērojamo krāsu.
Viņi atklāja, ka rudajiem kaķiem trūkst ģenētiskā koda sadaļas, kas nozīmē, ka šūnas, kas atbild par ādas, acu un kažoka toni, rada gaišākas krāsas.
Šis atklājums ir sagādājis prieku gan zinātniekiem, gan tūkstošiem kaķu mīļotāju, kuri sākotnēji kolektīvi finansēja pētījumu.
Zinātnieki cer, ka mīklas atrisināšana varētu arī palīdzēt noskaidrot, vai rudiem kaķiem ir paaugstināts noteiktu veselības problēmu risks.
Jau gadu desmitiem ir zināms, ka rudajām svītrainajām kaķenēm to raksturīgo krāsu piešķir ģenētika, taču līdz šim zinātniekiem nav zināms, kura tieši ģenētiskā koda daļa atrodas šajā vietā.
Divas zinātnieku komandas no Kjusju universitātes Japānā un Stenfordas universitātes ASV tagad ir atklājušas šo noslēpumu vienlaicīgi publicētos rakstos ceturtdien.
Komandas atklāja, ka šūnās, kas atbild par kaķa ādas, matu folikulu un acu krāsas piešķiršanu, proti, melanocītos, viens gēns ARHGAP36 bija daudz aktīvāks.
Gēni sastāv no DNS fragmentiem, kas dod norādījumus kaķa šūnām, tāpat kā citām dzīvām būtnēm, par to, kā darboties.
Salīdzinot desmitiem kaķu DNS ar un bez oranžas kažoka, viņi atklāja, ka tiem, kuriem bija ingvera krāsa, šajā ARHGAP36 gēnā trūkst DNS koda sadaļas.
Bez šīs DNS ARHGAP36 aktivitāte netiek nomākta, t. i., tā ir aktīvāka. Zinātnieki uzskata, ka gēns dod norādījumus šiem melanocītiem ražot gaišāku pigmentu.
Rudie kaķi pārsvarā ir tēviņi
Jau gadu desmitiem zinātnieki ir novērojuši, ka kaķiem ar pilnīgi rudu ādas krāsu ir daudz lielāka iespēja būt tēviņiem. Tas saskan ar faktu, ka gēns atrodas X hromosomā.
Hromosomas ir lielākas DNS daļas, un kaķu tēviņiem, tāpat kā citiem zīdītājiem, ir X un Y hromosoma, kurās ir atšķirīgs gēnu skaits.
Tā kā šajā gadījumā pigmenta ražošanu kontrolē tikai X hromosomā esošais gēns, tad viens trūkstošs DNS gabals ir pietiekams, lai kaķis kļūtu pilnīgi sarkans.
Salīdzinājumam, kaķu mātītēm ir divas X hromosomas, tāpēc DNS ir jābūt abās hromosomās, lai vienādā mērā palielinātu gaišāka pigmenta ražošanu — tas nozīmē, ka jaukta krāsojuma iespējamība ir lielāka.
“Šie rūsganie un melnie plankumi veidojas tāpēc, ka attīstības sākumposmā katrā šūnā viena X hromosoma tiek nejauši izslēgta,” skaidro Kjusju universitātes ģenētiķis profesors Hirojuki Sasaki.
“Šūnām daloties, rodas zonas ar dažādiem aktīviem apmatojuma krāsas gēniem, kā rezultātā veidojas atšķirīgi plankumi.”
Lai gan pētījums bija balstīts uz zinātni, tas sākotnēji sākās kā profesora Sasaki aizraušanās projekts.
Viņš bija aizgājis pensijā no amata universitātē, bet, kā teica kaķu mīļotājs, vēlējās turpināt darbu pie rudā kaķa gēna atklāšanas, cerot, ka tas varētu “dot ieguldījumu kaķu slimību pārvarēšanā”.
Viņš un viņa komanda pētījumam ar kolektīvās finansēšanas palīdzību piesaistīja 10,6 miljonus jenu (ap 65 000 eiro) no tūkstošiem kaķu mīļotāju visā Japānā un visā pasaulē.
Kāds atbalstītājs rakstīja: “Mēs esam brāļi un māsas, kas mācās pamatskolas pirmajā un trešajā klasē. Mēs ziedojām ar savu kabatas naudu. Izmantojiet to pētījumiem par kaķu šķirnēm.”
ARHGAP36 gēns ir aktīvs arī daudzās citās ķermeņa daļās, tostarp smadzenēs un hormonālajos dziedzeros, un tiek uzskatīts par svarīgu attīstībai.
Pētnieki uzskata, ka ir iespējams, ka DNS mutācija gēnā varētu izraisīt citas izmaiņas šajās ķermeņa daļās, kas saistītas ar veselības stāvokli vai temperamentu.
ARHGAP36 gēns ir atrodams cilvēkiem un ir saistīts ar ādas vēzi un matu izkrišanu.
“Daudzi kaķu īpašnieki zvēr pie idejas, ka dažādas kažoka krāsas un raksti ir saistīti ar dažādām personībām,” sacīja profesors Sasaki.
“Tam vēl nav zinātnisku pierādījumu, taču tā ir intriģējoša ideja, un es labprāt to izpētītu sīkāk.”
