Pirmdien, 6. augustā, atklāts VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Projekta kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tajā skaitā 85% jeb 2,38 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 15% jeb 0,42 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums.
Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās ap 1500 iedzīvotājus, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 252 ha Ikšķiles pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtību un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ikšķiles iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Pirms atjaunošanas Ikšķiles aizsargdambis ekspluatācijā bija 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm – 70%, bet asfaltbetona segumam – 40 %, līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešama tā atjaunošana, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmākos 20 gadus un aizsargātu Ikšķiles pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.
“Mums vēl labā atmiņā ir pērnā vasara un rudens, kad Latviju piemeklēja ilgstošas spēcīgas lietavas un varējām pārliecināties, ka atjaunotas meliorācijas sistēmas daudz efektīvāk novada liekos ūdeņus. Atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis kopā ar iepriekš pārbūvētajām sūkņu stacijām mazinās plūdu riskus Ikšķilē un tās apkaimē,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas būvdarbu laikā no 2017. gada maija līdz 2018. gada augustam ir paveikti šādi galvenie darbi: veikta dzelzsbetona plātņu atjaunošana, veicot betonēšanu uz aizsargdambja slapjās nogāzes 30 tūkst. m2 platībā, veikts parapetu remonts un deformācijas šuvju atjaunošana, atjaunots apgaismojums uz aizsargdambja, atjaunots gājēju un velobraucēju celiņš uz dambja virsas. Lai nodrošinātu vides pieejamību, izbūvēti trīs serpentīni, un kāpnes katras ielas galā, kas savienojas ar aizsargdambi, veikta dambja virsas apzaļumošana un labiekārtošana.
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana labā stāvoklī ir ļoti nozīmīgs uzdevums, jo tās ikdienā reģionos pasargā no plūdiem tūkstošiem iedzīvotāju, uzņēmēju un lauksaimnieku, viņu ražotnes un sējumus, stādījumus un meža zemes, viņiem piederošās būves, tehniku un saimniecības, autoceļus, tiltus un citus infrastruktūras objektus.
ZMNĪ turpina īstenot nozīmīgus projektus plūdu risku mazināšanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju meliorācijā, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Šim mērķim no 2014. līdz 2020. gadam paredzēti 80 miljoni eiro publiskā finansējuma – 43,4 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 36,6 miljoni eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
