Starptautiska pētnieku komanda Edinburgas Universitātes un Londonas Karaļa koledžas vadībā ir atklājusi 300 iepriekš nezināmus depresijas ģenētiskos riska faktorus. Par to ziņo The Guardian.
Saskaņā ar publikāciju pētnieki pētīja vairāk nekā piecu miljonu cilvēku ģenētiskos datus no 29 valstīm. Ceturtā daļa no tiem bija ārpus Eiropas. Rezultātā zinātnieki atklāja 700 ar depresijas attīstību saistītu cilvēku ģenētiskā koda novirzes, no kurām gandrīz puse nekad iepriekš nebija saistītas ar šo slimību.
Šīs nelielās DNS izmaiņas tika konstatētas neironos dažādās smadzeņu zonās, tostarp vietās, kas kontrolē emocijas. Zinātnieki atzīmēja, ka kopumā tika identificētas simts iepriekš nezināmas ģenētiskas atšķirības, jo pētījumā tika iekļauti Āfrikas, Austrumāzijas, Latīņamerikas un Dienvidāzijas izcelsmes cilvēki.
Pētījuma autori uzskata, ka iegūtie atklājumi ļaus zinātniekiem precīzāk prognozēt depresijas attīstības risku neatkarīgi no etniskās piederības un izstrādāt daudzveidīgākas ārstēšanas iespējas, kas palīdzēs mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē.
“Mūsu izpratnē par klīnisko depresiju ir milzīgas nepilnības, kas ierobežo iespējas uzlabot pacientu rezultātus. Lielāki, reprezentatīvāki pētījumi ir ļoti svarīgi, lai sniegtu informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu jaunas un efektīvākas ārstēšanas metodes, un novērstu slimību tiem, kam ir paaugstināts slimības attīstības risks,” sacīja Endrjū Makintošs, viens no pētījuma vadošajiem autoriem.
Zinātnieki arī pētīja aptuveni 1600 medikamentu, lai noskaidrotu, vai tie ietekmē gēnus, kas saistīti ar depresiju. Izrādās, ka pregabalīnu, ko lieto hronisku sāpju ārstēšanai, un modafinilu, ko lieto narkolepsijas ārstēšanai, potenciāli varētu lietot arī depresijas ārstēšanai.
