Ceturtdien, 11. augustā, Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēma Līvas kapu kapličas atjaunošanas (4. – 7. kārtas) būvdarbus. Darbi veikti šīs vasaras mēnešos, un tagad Līvas kapu kapliča ir pilnībā sakārtota gan no ārpuses, gan iekšpuses, izceļot ēkas arhitektoniski vēsturiskās un mākslinieciskās vērtības, telpām nodrošinot funkcionālu labiekārtojumu un atbilstību jaunā gadsimta prasībām.
Kapličai šovasar ir restaurētas ārdurvis un logi, izbūvēta elektroinstalācija, atjaunots iekštelpu sienu apmetums (pagrabā, kāpņu un ceremoniju telpā), no rūsas attītrītas un nokrāsotas metāla režģu detaļas, veikts grīdas flīžu remonts, izgatavotas un uzstādītas mēbeles un interjera detaļas: soli, krusts, svečturi, apsīdas galds, kancele u.c.
Citiem vārdiem, atbilstoši SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” izstrādātajam atjaunošanas tehniskajam projektam kapličas būvdarbu pabeigšana ietvēra iekštelpu kosmētisko remontu, logu nomaiņu, ārdurvju restaurāciju, elektroapgādes sistēmas atjaunošanu un mēbeļu izgatavošanu/uzstādīšanu.
Būvvaldes komisija, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzina, ka darbi ir izpildīti labā kvalitātē, atbilstoši projektam, saglabājot valsts nozīmes mākslas pieminekli – cilni “Enģelis”, kas rotā austrumu portāla ieejas durvju ailu.
Minēto četru kārtu būvdarbus Līvas kapličā veica SIA „Firma UPTK”, būvdarbu vadītājs bija Mārcis Štēbelis, autoruzraugs arhitekts Gundars Vīksna, būvuzraugs Rihards Dzenis.
“Man ir bijis gods piedalīties tehniskā projekta izstrādāšanā, un tagad arī liels gandarījums par rezultātu. Strādājot pie projekta, pārliecinājos, ka ēkas autoram Berči šis bijis mīlestības darbs, tik pārdomāts ir katrs šīs neparastās ēkas elements un detaļa. Gribētu teikt, ka tāds bija arī mans darbs,” savas izjūtas par paveikto pauž G. Vīksna.
Arhitekts piebilst, ka Līvas kapličas atjaunošana ir piemērs tam, ka pašvaldība “ir spējīga ieraudzīt un piešķirt līdzekļus Liepājas īstajām vērtībām, kas dos labumu pilsētai daudzus gadus uz priekšu. Šādu attieksmi ir pelnījuši arī citi senās apbūves objekti”.
“Kapliča tagad ir vieta, kur cieņu pret aizgājēju un tuvinieku skumjām izteiks arī vide. Uz šādu it kā saprotamu un nepieciešamu rezultātu tomēr esam gājuši daudzus gadus. Visi tie, kuri atceras, kā te bija pirms tam, noteikti atzīs notikušās pārmaiņas,” vērtē Liepājas kapsētu pārvaldes vadītājs Ivo Pavlovičs.
2015. gada vasarā ir veikti atjaunošanas darbi, kuru rezultātā kapličas ēka tika nodrošināta pret mitruma iekļūšanu sienās, pamata cokolā, iekštelpās; veikta arī kapličas pagraba drenāža un grīdas renovācija, ventilācijas lūkas atjaunošana, pamatu pastiprināšana, izveidota to vertikālā hidroizolācija un terases hidroizolācija, renovēts terases klinkera ķieģeļu segums, izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma, renovēti granīta pakāpieni pie ieejas. Bez tam restaurēti arī terases metālkaluma vārti/nožogojums, zārku pacelšanas/nolaišanas iekārta, kas atrodas pagrabā, izveidota pamatne apstādījumiem/zālienam, iekārtots zāliens, izvietoti soliņi.
Savukārt 2014. gada vasarā notika kapličas jumta remonts un noteksistēmas pārbūve, sarkano ķieģeļu fasādes bojājumu remonts, virsmas un šuvju apstrāde, lai novērstu ūdens iekļūšanu mūrī. Tika izņemti divi ēkai pārāk tuvu izauguši koki – osis un kļava.
Pēc 2014. un 2015. gadā notikušajiem būvdarbiem, tos veica cits būvnieks – SIA „Liepājas celtniecības kompānija” (būvdarbu vadītājs bija Andis Šakers – Pelcmanis) –, nepadarīts palika tikai iekštelpu remonts un interjera izveide, kas tagad noslēgusies. Tuvākajā nākotnē, uzskata I. Pavlovičs, vēl būtu nepieciešama apaļo logu vitrāžu restaurācija, vitrāžās ir pamanāmi nezināmas izcelsmes caurumi un plīsumi.
Līvas kapličas atjaunošanas kopējās izmaksas visās septiņās kārtās ir: 206 270 eiro. Finansējums piešķirts no pilsētas budžeta. Būvdarbu garantija trīs gadi, kas nozīmē, ka šajā laikā atklājušos būvdarbu defektus būvnieki novērsīs par saviem līdzekļiem.
Virs Līvas kapličas ieejas portāla redzams smilšakmenī veidots cilnis “Eņģelis”, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, tāpēc inspekcija rūpīgi sekoja līdzi visu darbu gaitai, sākot ar ēkas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un renovācijas projekta izstrādes posmiem. Ciļņa atjaunošana projektā gan netika ietverta, taču bija jānodrošina tā saglabāšana neizmainītā veidā.
UZZIŅAI
Līvas kapu, agrāko Bārenbuša kapu kapliča būvēta 1894. gadā, pabeigta 1895. – 1896. gadā.
Projekta autors Maks Pauls Berči.
Ēku cēlis/finansējis Liepājas būvuzņēmēja Vilhelms Rīge, kurš “vēlējies Liepājai atstāt piemiņu par sevi, Bārenbuša kapos uzceļot vispārējai lietošanai paredzētu kapliču, kas vienlaikus bija iecerēta arī kā ģimenes apbēdījumu vieta” (Imants Lancmanis, Angelika Berči, „Berči”, R., 2012., Valters un Rapa).
Ēka ir sarežgītas konfigurācijas, izmantotas romānikas formas, kas savītas ar Bizantijas arhitektūras elementiem.Visas detaļas veidotas augstā mākslinieciskā un amatnieciskā kvalitātē, to visu noslēdz kupolveida jumts ar krustu.
Kapličas augstums – 12,18 metri.
Telpu plānojuma centrālajā daļā pirmā stāva līmenī atrodas ceremoniju zāle, aiz tās kāpnes uz pagrabstāvu.
Pagrabā atrodas kapenes, kurās guldīta V. Rīges dzimta.
Virs ieejas durvju portāla redzams valsts nozīmes mākslas piemineklis – smilšakmenī veidots cilnis “Eņģelis”.
Līvas kapličas atjaunošanas izmaksas, pa kārtām:
1. 2014. gads –1. kārta – EUR 75 162,35;
2. 2015. gads – 2. un 3. kārta – EUR 70 588,38;
3. 2016. gads – 4.,5.,6. un 7.kārta – EUR 60 518,67.
Aigars Štāls,
sabiedrisko attiecību speciālists
