Līdz ar vasaras iestāšanos un jūras virsmas temperatūras paaugstināšanos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) uzsver sezonālo risku, ko rada Vibrio baktērijas. Attēlā redzamas riskam pakļautās teritorijas tuvākās nedēļas laikā.
Šīs baktērijas dabiski dzīvo iesāļos piekrastes ūdeņos, kur sajaucas sālsūdens un saldūdens, īpaši, ja temperatūra ir augsta un sāļums ir zemāks. Šādi apstākļi klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien izplatītāki dažās Eiropas daļās.
Vibrio sugas bieži tiek konstatētas vasarā Baltijas jūrā, jo zemākās sāls koncentrācijas dēļ tā piedāvā īpaši labvēlīgus apstākļus baktēriju augšanai. Baktērijas ir atrastas arī citās vietās, tostarp Ziemeļjūrā un dažādās slēgtās vai estuāru peldvietās, un, paaugstinoties jūras virsmas temperatūrai visā Eiropā, tiek prognozēts, ka Vibrio izplatīsies arī citās piekrastes zonās.
Vibriozi izraisa vairākas Vibrio baktēriju sugas, no kurām dažas var izraisīt nopietnas infekcijas. Tās ir ar pārtiku saistītas infekcijas pēc neapstrādātu vai nepietiekami termiski apstrādātu vēžveidīgo ēšanas un smagas asinsrites infekcijas, kad baktērijas iekļūst organismā caur griezumiem vai brūcēm uz ādas. Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām aknu slimībām ir īpaši neaizsargāti.
Lai gan Vibrio infekcijas Eiropā joprojām ir relatīvi retas, pēdējos gados vairākas ziemeļu valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, ir ziņojušas par pieaugumu. Tas ir īpaši redzams vasarās ar ilgstošiem karstuma viļņiem un augstāku ūdens temperatūru, piemēram, 2018. gadā, kad tika ziņots par 445 gadījumiem, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā gada vidējais rādītājs (126 gadījumi), kas reģistrēts laikā no 2014. līdz 2017. gadam.
Simptomu atpazīšana un drošības ievērošana
Vibriozes simptomi ir atkarīgi no tā, kā infekcija ir iegūta. Gadījumos, kad vibrioze rodas, lietojot uzturā neapstrādātus vai nepietiekami termiski apstrādātus vēžveidīgos, simptomi parasti ir ūdeņaina caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, drudzis un drebuļi. Infekcija var rasties arī peldoties ūdenī ar lielu daudzumu Vibrio baktēriju, izraisot ausu infekcijas vai, ja baktērijas nonāk saskarē ar atvērtām brūcēm, ar ādu saistītus simptomus, piemēram, apsārtumu, pietūkumu un sāpes ap skarto zonu. Neārstētas brūču infekcijas var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, nekrotizējošu fascītu, asinsrites infekcijas, sepsi vai pat ekstremitāšu amputāciju, īpaši cilvēkiem ar blakusslimībām (piemēram, hroniskām aknu slimībām vai novājinātu imūnsistēmu).
Lai samazinātu Vibrio infekciju risku, var veikt piesardzības pasākumus, piemēram, neēst neapstrādātus vai nepietiekami termiski apstrādātus vēžveidīgos, īpaši austeres, un nodrošināt, lai jūras veltes būtu rūpīgi pagatavotas. Ja jums ir atvērtas brūces, nesen iegūti pīrsingi vai griezumi, ir svarīgi izvairīties no peldēšanās iesāļā ūdenī vai sālsūdenī vai pārklāt skarto zonu ar ūdensnecaurlaidīgu pārsēju. Ja nejauši nonākat saskarē ar jūras ūdeni, kamēr uz ķermeņa ir skrambas, griezumi vai brūces, ir svarīgi nomazgāt šo zonu ar tīru, svaigu ūdeni.
Sabiedrības, veselības aprūpes sniedzēju un ceļotāju informētības veicināšana ir būtisks solis smagu infekciju novēršanā un vibriozes ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšanā. ECDC mudina cilvēkus apzināties riskus un konsultēties ar ārstu, ja pēc saskares ar ūdeni, kurā plaukst Vibrio baktērijas, parādās simptomi. ECDC arī mudina valstis, kuras varētu tikt skartas, ieviest slimības uzraudzību, jo par to, iespējams, netiek pietiekami ziņots.
