Pēc Hārvardas profesora Greiema Elisona domām, “miera” līgumi un vēl viena pauze nenovedīs pie kara beigām, jo Putins neatteiksies no savām ambīcijām pilnībā pārņemt Ukrainu. Ja frontē tiks saglabāts pašreizējais Ukrainas bruņoto spēku attīstības temps, reģionu deokupācija prasīs ilgus gadus.
Ja Ukrainas armijai neizdosies izmantot negaidīto iespēju, ko sniedz apvērsuma mēģinājums Krievijā, turpmākās sadursmes var notikt pēc pavisam cita scenārija. To raksta Duglasa Dilona Hārvardas universitātes profesors Greiems Elisons savā slejā The Washington Post.
2022. gada februārī Krievijas karaspēks ieņēma vairāk nekā 1500 kv. kilometru Ukrainas teritorijas. Pēc tam sekoja otrais kara posms: pretuzbrukuma laikā Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās atspiest Krievijas karaspēku, un katru nedēļu tika atgūti simtiem kilometru.
Līdz 2022. gada novembrim karš iegāja trešajā fāzē – un pēdējo astoņu mēnešu laikā, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, nevienai pusei nav izdevies ieņemt aptuveni pat 150 km vienas nedēļas laikā.
Ukrainas pretuzbrukuma ceturtajā nedēļā Ukrainas bruņotie spēki pavirzījās uz priekšu par nepilniem 80 kvadrātmetriem nedēļā. Abās saskares līnijas pusēs ir izbūvētas tranšejas un mīnu lauki, kas apgrūtina veiksmīgam izrāvienam nepieciešamo spēku attiecību 3 pret 1.
Vienkārša aritmētika. Mūsdienās aptuveni 17% teritorijas, kas iepriekš piederēja Ukrainai, joprojām atrodas Krievijas Federācijas kontrolē. Ja Ukrainas bruņoto spēku virzības temps nebūs lielāks kā iepriekš, tad Ukrainai būs nepieciešami 16 gadi, lai atgrieztu okupēto teritoriju.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atzina, ka amerikāņi apbruņoja un apmācīja Ukrainas militārpersonas šai kampaņai, cerot uz “pārliecinošiem panākumiem”. Attiecībā uz Ukrainas pretuzbrukumu neatbildēti paliek vairāki jautājumi: kāpēc Ukrainas bruņoto spēku rīcība nebija efektīvāka, kā arī neviens vēl nav paskaidrojis, kāpēc Ukraina tik ilgi gaidīja, lai dotos uzbrukumā.
Vēsture atgādina, ka militārajiem panākumiem tiek pieskaitīta diezgan liela daļa nejaušu faktoru, kurus ir tikpat grūti paredzēt, kā iepriekš nosaukt NBA čempinus vai Pasaules kausa ieguvēju futbolā. Ja Prigožina neveiksmīgais dumpis atstās krievu karavīriem mazāku motivāciju riskēt ar savu dzīvību, tad Prigožina dumpis būs tas salmiņš, kas “salauž kamieļa muguru”.
Ja vasaras laikā no Ukrainas bruņoto spēku puses nenotiks būtisks izrāviens, tad, iespējams, Rietumu valstis būs vairāk tendētas uz miermīlīgu dialogu ar Krieviju, piekrītot globālo dienvidu priekšlikumam.
Ja tiks panākts miera līgums vai virtuāls pamiers, katra puse centīsies to pārdot saviem galvenajiem vēlētājiem, lai “uzvarētu”. Pēc eksperta domām, “miera” līgums un vēl viena pauze ilgstošā militārā konfliktā nenozīmē kara beigas, jo Putins neatteiksies no savām ambīcijām pilnībā sagrābt Ukrainu, un ukraiņi neatteiksies no savām ambīcijām atgūt visu savu teritoriju.
Publikācijas autors atzīmē Zelenska un viņa ukraiņu kolēģu drosmi un izturību, pretojoties Krievijas mēģinājumam noslaucīt Ukrainu no zemes virsas, kas pārspēja jebkādas Rietumos cerēto. Ja atveseļošanās periods būs tikpat veiksmīgs, sacīja Elisons, tad Ukraina varētu kļūt par jauno Rietumvāciju vai Dienvidkoreju.
Vašingtonas oficiālā nostāja ir tāda, ka Kijivas pašas ziņā ir izlemt, kad veikt ofensīvas operācijas, kā arī miera sarunas ar Krieviju.
