Eiropas politikas izpētes centra foruma dalībnieki Vašingtonā pauda pārliecību par sabiedroto saliedētību abās Atlantijas okeāna pusēs.
Foruma “Uzvara karā. Pasaules iekarošana” otrajā dienā, ko organizēja Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA), tā dalībnieki runāja par pastāvīga dialoga nozīmi ar politiķiem un sabiedroto valstu sabiedrību par nepieciešamību turpināt atbalstu Ukrainai.
Mičs Makonels, Republikāņu Senāta mazākuma līderis, kuram piešķīra CEPA — “Transatlantiskās līderības balvu 2023. gadā” par izcilu ieguldījumu transatlantiskās alianses stiprināšanā, tostarp par stingru atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un tiesībām uz pašnoteikšanos, Forumā atzina, ka “tiešām, nedaudz samazinās ASV sabiedrības interese” par Ukrainu, norādot, ka tajā pašā laikā “tieši ASV ir valsts, kas ir vitāli ieinteresēta Ukrainas uzvarā.
“To nemaz nav grūti saprast,” sacīja senators. “Pirmkārt, galvenie ASV pretinieki ir Ķīna, Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna. No paša saraksta izriet, ka, atbalstot Ukrainu, mēs esam pareizajā pusē. Otrkārt, mēs šajā karā nezaudējam nevienu amerikāņu karavīru. Ukraiņi paši izcili cīnās, izmantojot mūsu piegādātos ieročus. Treškārt, mēs veicam reindustrializāciju, modernizāciju uz modernākiem ieročiem, veidojam rūpniecisko bāzi šeit, ASV, algojam Amerikas pilsoņus. Un tas, ko mēs piešķiram Ukrainai, ir tikai neliela daļa no mūsu IKP. Piektkārt, ja Putins uzvarēs, tad nākamais viņa agresijas mērķis būs kāda NATO valsts. Tāpēc tagad ir daudz saprātīgāk apturēt šo iebrukumu un atgrūst Kremli. Sestkārt, ukraiņu cīņa iedvesmo un vieno visas brīvās valstis.
Kāpēc gan republikāņu, gan demokrātu vidū Kongresā valda skepse par atbalstu Ukrainai šajā kara kritiskajā brīdī?
Republikāņu mazākuma vadītājs ASV Senātā par galveno iemeslu noskaņojuma kritumam par labu turpmākam atbalstam Ukrainai nosauca nostāju, ko “šajā jautājumā izrāda bijušais prezidents” (Donalds Tramps):
“Tajā pašā laikā mans lielākais pārmetums pret pašreizējo prezidentu (Džo Baidenu) ir tas, ka viņš nav pietiekami “agresīvs”, virzot palīdzības jautājumu Ukrainai. Piemēram, administrācija paziņo par ieroču nodošanu, un jūs, izlasot “smalko druku”, atklājat, ka šie ieroči nebūs pieejami sešus mēnešus vai gadu. Esmu gatavs piekrist šim lēmumam, taču argumentu amerikāņu tautai vai nu nav, vai tie ir vāji. Pašreizējam prezidentam ir liela auditorija, un bijušajam prezidentam ir liela auditorija, taču līdz ar to bijušajam prezidentam ir lielāka ietekme uz republikāņiem.
Kā atbalsts Ukrainai ir saistīts ar konfrontāciju ar ASV galveno stratēģisko sāncensi – Ķīnu?
Senators ar nožēlu norādīja, ka “daudzi amerikāņi nesaista karu Ukrainā ar pieaugošo sāncensību ar Ķīnu”.
“Saka, ka Ukraina ir tik tālu no Tālajiem Austrumiem!” Tomēr Japānas premjerministrs apliecināja, ka “ja ASV vēlas sūtīt skaidru signālu priekšsēdētājam Sji, ir nepieciešams uzvarēt Putinu Ukrainā”. Galveno ASV sabiedroto reģionā – Japānas, Korejas – līderi ir dziļi noraizējušies par notikumu attīstību, jo tie atrodas kaimiņos Ķīnai. Viņi zina daudz vairāk par Ķīnas draudiem un to saistību ar Krievijas karu Ukrainā. Viņi piešķir naudu Ukrainas atbalstam. Viņi sūta aprīkojumu uz citu pasaules daļu, jo uzskata, ka tas ir tieši saistīts ar Ķīnas prezidenta Sji nodomu ierobežošanu šajā reģionā. Filipīnieši un austrālieši ir nobažījušies par notiekošo. Viņi saprot, ka karam Ukrainā ir milzīga ietekme uz Āziju, jo īpaši uz Taivānas nākotni.
ASV vēstniece NATO Džuliana Smita, uzstājoties forumā, izklāstīja NATO reakciju uz Krievijas karu Ukrainā un uzsvēra, ka “reakcijai uz globālā līmeņa spiedienu no Krievijas un Ķīnas puses ir jābūt NATO iekšējai vienotībai arī nākotnē”.
“Es zinu, ka ik pa laikam presē parādās publikācijas, ka iekšējā vienotība it kā “sāk sabrukt”. Godīgi sakot: es neredzu tam nopietnus pierādījumus. Mēs atkal un atkal dzirdam no katra no mūsu 31 sabiedrotajiem, ka viņu atbalsts Ukrainai ir dzelžains un nesamazinās. Un patiesībā pie sarunu galda šeit, NATO, bieži izskan cits jautājums: “ko mēs vēl varam darīt savu draugu labā Ukrainā?” Mēs saprotam, kas ir uz spēles: Ukraina ne tikai aizstāv savu teritoriju. Ukraina aizstāv mūsu vērtības,” sacīja vēstniece, piebilstot, ka “ukraiņi ar savu noturību ir devuši iespēju apvienoties gan ES, gan NATO.”
Ko vēl var darīt, lai atbalsts Ukrainai nepasliktinātos?
Runājot par “Rietumu politiķu šaubām” Eiropā, Rumānijas ārlietu ministre Luminiša Odobesku uzsvēra nepieciešamību “turpināt neatlaidīgi skaidrot pašreizējā kara nozīmi”.
“Ir svarīgi skaidrot, kas notika Ukrainā, pie mūsu robežām, Eiropā, ko dara Krievija, jo tas ir nelikumīgi, jo tas ir nepamatoti, jo tas ir nežēlīgi,” pārliecināts ministrs, “Mūsu nostāja balstās uz atbilstību ANO Statūtiem, atbilstību starptautisko tiesību pamatprincipiem un vērtībām. Šodien prioritāte ir ne tikai tas, ko ES vai NATO sabiedrotie dara Ukrainas labā, bet arī izskaidrot ikvienam mūsu viedokli, redzējumu par pašreizējo situāciju pasaulē, kā arī to, cik svarīga ir prezidenta Zelenska miera formula.
Austrumeiropas valstis un jo īpaši Rumānija, pēc Odobesku vārdiem, “turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”.
“Ir svarīgi atjaunot jebkuras valsts teritoriālo integritāti, un tāpēc mūsu palīdzība nevājinās,” norādīja Odobesku, “no pirmās kara dienas Rumānijai ir bijusi galvenā loma Ukrainas atbalstīšanā: vairāk nekā 5,8 miljoni ukraiņu bēgļu ir šķērsojuši valsts robežas. Viņiem tika nodrošināta bezmaksas piekļuve sociālajiem pakalpojumiem, medicīniskajai aprūpei un bērnu izglītībai. Mēs esam atvēruši centru Suceavā (pilsēta Rumānijā), caur kuru tiek koordinēts starptautisks humānās palīdzības kanāls Ukrainai. Visbeidzot, mūsu ostas ir kļuvušas par Ukrainas graudu sūtījumu centriem. Militārajā jomā: Rumānija ir izveidojusi centru F-16 pilotu apmācībai.
Kāda ir situācija NATO austrumu flangā – Baltijas un Melnās jūras reģionos?
ASV vēstniece NATO Džuliana Smita atzīmēja būtiskas izmaiņas šajās jomās, kas saistītas ar “Somijas pievienošanos un gaidāmajiem Turcijas pēdējiem soļiem, lai atvieglotu Zviedrijas lūguma īstenošanu”.
Viņa sacīja, ka pēdējā pusotra gada laikā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “ASV ne tikai pievienoja 20 000 amerikāņu karavīru NATO austrumu flangam, bet arī daudzas Rietumeiropas valstis ir palielinājušas savu klātbūtni reģionā”.
NATO tagad ir “pārcēlies uz astoņiem daudznacionāliem bataljoniem: visi šie bataljoni tagad ir mērogojami līdz brigādes līmenim”.
“Tagad ir situācijas izpratne par jebkādām Krievijas aktivitātēm pie Somijas robežas, jebkur Baltijas jūrā un ap to, Arktikā, tālajos ziemeļos,” sacīja Smita. “Šis ir pagrieziena punkts NATO vēsturē, un mēs atcerēsimies.2022. un 2023. gadu kā Ziemeļatlantijas alianses pārmaiņu laiku.
Rumānijas ārlietu ministre Luminiša Odobesku uzstāja uz “tūlītēju centienu nozīmi Melnās jūras reģiona aizsardzībai un drošībai”.
“Tas, ko Krievija pēdējā laikā dara mūsu reģionā, ir nežēlīgi,” sacīja Odobesku. “Mēs esam redzējuši nesenās Ukrainas ostu apšaudes Donavā, kas atrodas ļoti tuvu Rumānijas robežai. Mēs esam bijuši liecinieki Krievijas draudiem komerciālajai kuģošanai Melnajā jūrā. Un pavisam nesen šis karš tieši skāra Rumāniju.
Mēs savā teritorijā atklājām Krievijas dronu daļas, līdzīgas tām, kuras Krievija izmantoja karā pret Ukrainu. Tas ir mūsu gaisa telpas pārkāpums. Un NATO ietvaros jau esam aktivizējuši “aizsardzības un atturēšanas pasākumus: Francijas vadībā Rumānijā izveidota kaujas grupa, kurā piedalās arī citas nozīmīgas vienības no Nīderlandes, Luksemburgas un Beļģijas. Rumānijas teritorijā atrodas vairāk nekā 3000 amerikāņu karavīru.
