Vašingtona izstāsies no miera sarunām Ukrainā, ja Krievijas varas iestādes ignorēs aicinājumus pārtraukt karadarbību. To ANO Drošības padomes brīfingā paziņoja ASV sūtņa ANO pienākumu izpildītājs Džons Kelijs.
“Ja Krievija pieņems nepareizu lēmumu turpināt šo katastrofālo karu, Amerikas Savienotajām Valstīm būs jāapsver iespēja atteikties no centieniem vest sarunas par šī konflikta izbeigšanu,” viņš teica. ASV pārstāvis piebilda, ka šādā scenārijā Vašingtona nenovērsīsies no “saviem principiem vai draugiem”, bet gan atzīs Krievijas atteikšanos sadarboties, lai “sasniegtu rezultātus”.
Kelijs arī brīdināja Kremli par iespēju ieviest papildu sankcijas sarunu atteikuma gadījumā. “Atbildība par kara izbeigšanu gulstas gan uz Krieviju, gan Ukrainu,” viņš norādīja. — Laiks nav to pusē, kas cenšas paildzināt konfliktu. Ja kāda no pusēm izrādīs nespēju vai nevēlēšanos pieņemt lēmumu par miera noslēgšanu, tā būs atbildīga par sekām.” Viņš uzsvēra, ka sankciju pakete pret Krieviju joprojām ir “uz galda”.
Karš Ukrainā, kurā, pēc Kelija teiktā, atšķirībā no Krievijas ir panākta vēlme beznosacījumu uguns pārtraukšanai, “turpinās kaitēt” Krievijas ekonomikai, kā arī tās militārajiem resursiem, nacionālajai drošībai un starptautiskajai reputācijai.
“Piedāvātais darījums ir labākais iespējamais iznākums Krievijai. “Prezidentam Putinam ir jāpieņem šis darījums,” secināja ASV pārstāvis.
Amerikas Savienotās Valstis iepriekš paziņoja, ka varētu izstāties no sarunām par Ukrainu, ja kāda no pusēm atteiksies pārtraukt uguni. Tādējādi pēc vēl vienas telefonsarunas ar Putinu 19. maijā Tramps saviem Eiropas sabiedrotajiem un Kijivai skaidri norādīja , ka viņš atstās izlīguma procesu pašu karojošo pušu ziņā, rakstīja Financial Times
