Krievijas prezidents Vladimirs Putins vilcinās ar Ukrainas miera procesu, vienlaikus gatavojoties jaunai ofensīvai, brīdināja divi vadoši ASV senatori, kas apmeklēja Parīzi un Kijivu, apgalvojot, ka nākamās divas nedēļas varētu noteikt Krievijas agresijas kara nākotni.
Republikāņu senators Lindsijs Greiems un demokrātu senators Ričards Blūmentāls pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzē ziņu aģentūrai Associated Press (AP) paziņoja, ka logs, lai novērstu vēl vienu lielu Krievijas uzbrukumu, aizveras. Pēc senatoru teiktā, Makrons kara jautājumos ar viņiem piekrita simtprocentīgi, ziņo Politico.
Tāpēc plašo ASV sankciju projekts varētu būt Rietumu pēdējā iespēja apslāpēt Kremļa kara ekonomiku, sacīja senatori, paužot cerību, ka viņu iespaidi uz vietas Ukrainā dos jaunu impulsu iniciatīvai ieviest papildu sankcijas Vašingtonā un palīdzēs iegūt tai atbalstu no skeptiskā prezidenta Donalda Trampa.
“Šajā braucienā es uzzināju, ka viņš gatavojas vēl vienam karam,” par Putinu teica Greiems.
Blūmentāls likumprojektā ierosinātās sankcijas pret Krieviju nosauca par postošām un sacīja, ka tas izolēs Krievijas ekonomiku no starptautiskās tirdzniecības.
“Šis ir kritisks laiks Putinam un visai pasaulei, jo Krievija sāk jaunu ofensīvu,” viņš teica.
Senatori apsver gan demokrātu, gan republikāņu atbalstītu sankciju likumprojektu, kuru atbalsta gandrīz viss ASV Senāts, taču kura apstiprināšana Vašingtonā joprojām ir neskaidra. Tas ieviestu 500 procentu tarifus valstīm, kas turpina iepirkt Krievijas naftu, gāzi, urānu un citas eksportpreces, vēršoties pret tādām valstīm kā Ķīna un Indija, kas iepērk aptuveni 70 procentus no Krievijas enerģijas eksporta un finansē lielu daļu tās militāro operāciju.
Greiems to nosauca par drakoniskāko likumprojektu, ko viņš ir redzējis savas Senāta karjeras laikā. “Pasaulei ir daudz kāršu, ko spēlēt pret Putinu,” viņš teica. “Mēs uzvarēsim Ķīnu un Indiju par viņa kara mašīnas atbalstīšanu.”
Tā kā miera process līdz šim ir devis maz rezultātu un Trampa pieeja Ukrainai ir ārkārtīgi nestabila, Greiema un Blūmentāla iejaukšanās, kuriem ir politiski pretēji uzskati, bet kuri kopīgi strādā miera vārdā Ukrainā, varētu virzīt procesu uz priekšu, atzīmēja Politico.
Pirmdien Stambulā sākās miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, taču Kijivas pārstāvji paziņoja, ka Maskava pirms to sākuma vēl nebija izteikusi nopietnu priekšlikumu. Abi senatori šādu rīcību raksturoja kā apzinātu un bīstamu.
“Putins tēlo prezidentu Trampu,” sacīja Blūmentāls. “Viņš domā, ka viņš ir muļķis.” Senators sacīja, ka Putins vilcina un kavē miera sarunas, lai varētu sākt vēl vienu lielu ofensīvu un sagrābt vēl vairāk Ukrainas teritorijas savā kontrolē.
Greiems piebilda: “Mēs redzējām ticamus pierādījumus par vasaras vai agra rudens iebrukumu, jaunu Putina ofensīvu. … Viņš gatavojas vēl vienam karam.”
Tramps vēl nav paudis savu atbalstu sankciju likumprojektam, piektdien žurnālistiem sakot: “Es nezinu. Man tas būs jāredz pašam.” Greiems sacīja, ka likumprojekts tika izstrādāts, konsultējoties ar Trampa padomniekiem.
Greiems atbalstīja prezidenta diplomātisko instinktu, taču sacīja: “Tramps ir mēģinājis iesaistīties ar Putinu — būdams draudzīgs un iesaistošs —, ir sāpīgi kļuvis skaidrs, ka Putins nav ieinteresēts izbeigt šo karu.”
Blūmentāls pauda cerību, ka vismaz Senāta divpusējais atbalsts Ukrainai — un viņu personīgie iespaidi, ko viņi plāno prezentēt Kongresam un Baltajam namam — varētu palīdzēt virzīt procesu uz priekšu.
“Viņam ir jāredz un jādzird šis vēstījums no mums, Amerikas tautas,” viņš teica par Putinu.
Senatori saka, ka nav iespējams ignorēt cilvēku zaudējumus karā, ko viņi ir redzējuši Kijivā. Greiems norādīja uz gandrīz 20 000 bērniem, kurus Ukrainas amatpersonas un Jeilas pētnieki lēš kā piespiedu kārtā deportētus uz Krieviju, nosaucot viņu atgriešanos par taisnīguma, nevis diplomātijas jautājumu.
Blūmentāls aprakstīja, ka stāvējis pie masu kapiem Bučā, kur galvā bija sašauti noslepkavoti civiliedzīvotāji. Viņš teica, ka redzētie postījumi un izdzīvojušo stāsti skaidri parādīja kavēšanās briesmas. “Putins ir bandīts. Viņš ir slepkava,” sacīja Blūmentāls.
Abi uzsvēra, ka bezdarbība šobrīd varētu vēlāk ievilkt ASV dziļāk konfliktā. Ja Putins netiks apturēts Ukrainā, NATO noslēgtās līgumu saistības kādu dienu varētu piespiest amerikāņu spēkus iesaistīties kaujā, sacīja Blūmentāls.
Pēc stundu ilgas tikšanās ar Makronu Parīzē gan Greiems no Dienvidkarolīnas, gan Blūmentāls no Konektikutas sacīja, ka aizgāja pārliecināti, ka Eiropa ir gatava nostāties stingrāk
Blūmentāls norādīja uz reto vienotību, kas valda aiz sankciju likumprojekta. “Ir ļoti maz mērķu, kas atbalstītu 41 republikāņu un 41 demokrātu un reģistrētu to vienā likumprojektā,” viņš teica. “Ukrainas mērķis ir šāds.”
“Prezidents Tramps teica, ka divu nedēļu laikā mēs zināsim, vai viņam tiks likti šķēršļi,” sacīja Greiems. “Vairāk pierādījumu tam būs no Krievijas pirmdien.”
