ASV amatpersonas, kas ir atbildīgas par turpmāku kontaktu organizēšanu starp Kijivu un Maskavu miera līguma ietvaros, ir iebildušas pret Krievijas “stingrās līnijas piekritēju” dalību sarunās.
Jo īpaši tas attiecas uz Krievijas Federācijas prezidenta palīgu, bijušo kultūras ministru, kurš ir atbildīgs par propagandas skolas vēstures mācību grāmatas, kurā tika attaisnots “SMO”, publicēšanu, Vladimiru Medinski, kurš vadīja Krievijas delegācijas sarunās ar Ukrainu Stambulā 2022. un 2025. gadā. Par to ziņo Bloomberg avoti, kas ir iepazinušies ar diplomātisko kontaktu saturu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 16. maijā Stambulā notikušajā tikšanās reizē ar Ukrainas pusi iecēla Medinski par Krievijas sarunu komandas vadītāju. Ukrainas delegāciju vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzzinājis par Krievijas grupas sastāvu, to nosauca par “butaforiju”, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzsvēra, ka Krievijas delegācijas zemais līmenis “neliecina par izrāviena iespējamību”.
Kā ziņoja laikraksta “The Economist” avoti, Medinskis sarunu laikā 16. maijā atklāti paziņoja, ka, ja netiks piekāptas, Krievija ir gatava “cīnīties bezgalīgi”. “Mēs nevēlamies karu, bet esam gatavi cīnīties gadu, divus, trīs – cik ilgi vien nepieciešams. Mēs karojām ar Zviedriju 21 gadu,” sacīja Putina palīgs, apgalvoja avots.
Krievijas sarunu vedēji noraidīja tūlītēju beznosacījumu uguns pārtraukšanu un pieprasīja, lai Kijeva izved savu karaspēku no četriem daļēji okupētiem reģioniem: Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas. Medinska vadītā delegācija draudēja ieņemt vēl divus reģionus – Ukrainas Sumu un Harkivas apgabalus. Pēc šādiem paziņojumiem sarunas tika pabeigtas, un tās ilga mazāk nekā divas stundas. Vienīgais konstruktīvais sanāksmes rezultāts bija vienošanās par karagūstekņu apmaiņu pēc formulas “1000 pret 1000”, kā arī fundamentāla vienošanās par sarunu turpināšanu, šim nolūkam iesniedzot savus projektus “iespējamam nākotnes pamieram”.
Medinskis vadīja Krievijas sarunu komandu mēģinājumos panākt vienošanos ar Ukrainu par kara izbeigšanu 2022. gadā – Baltkrievijā un Stambulā. Šie sarunas neizdevās savstarpējas piekrišanas dēļ apsūdzības par projekts protokols , kurā ietvertas prasības Maskavai pakļauta Ukraina, norāda Bloomberg.
2022. gada martā Ukraina piekrita nodrošināt sev neitrālas valsts statusu ar kodolieročiem, sniedzot drošības garantijas apmaiņā pret kara pārtraukšanu, un ierosināja Krimas īpašumtiesību jautājumu atrisināt diplomātiskā ceļā 10–15 gadu laikā. Tomēr aprīlī Krievija izvirzīja jaunus nosacījumus kara izbeigšanai: prasību padarīt krievu valodu par otro oficiālo valodu Ukrainā, atcelt savstarpējās sankcijas un apturēt tiesas prāvas starptautiskajās tiesās, rakstīja Welt. Arī jautājums par Ukrainas bruņoto spēku skaita un sastāva samazināšanu bija strīdīgs. Tā rezultātā sarunas apstājās.
Maijā Medinskis paziņoja, ka sarunu apturēšanā vainojama Ukrainas puse. “No savas puses mēs esam gatavi turpināt dialogu. Taču es vēlreiz vēlos uzsvērt: bumba miera sarunu turpināšanas ziņā ir Ukrainas pusē. “Sarunu iesaldēšana ir pilnībā Ukrainas iniciatīva,” viņš teica intervijā Baltkrievijas televīzijas kanālam ONT. Pēc viņa teiktā, Zelenska iniciatīvai rīkot abu valstu prezidentu tikšanos augsta līmeņa sarunām nebija jēgas, jo valstu vadītājiem būtu jātiekas, lai parakstītu miera līguma galīgo versiju.
