ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdien pirmo reizi apmeklēja reģionu, ko Maskava uzskata par savu interešu un ietekmes sfēru. Astanā viņam paredzēta tikšanās ar piecu Vidusāzijas valstu – Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas līderiem, pēc tam paredzēta atsevišķa vizīte Taškentā.
Džo Baidena administrācija plāno pastiprināt darbu reģionā, lai pārliecinātu Vidusāzijas valstis nepalīdzēt Maskavai apiet sankcijas, kā arī vājināt to attiecības ar Krieviju un Ķīnu, raksta The Wall Street Journal un The New York Times.
“Mūsu galvenais mērķis ir parādīt, ka ASV ir uzticams partneris. Mēs redzam izaicinājumus, ar kuriem saskaras šīs valstis – augstās pārtikas un degvielas cenas, augsts bezdarbs, grūtības eksportēt savas preces, lēna atveseļošanās no Covid pandēmijas un lielais migrantu pieplūdums no Krievijas,” žurnālistiem sacīja valsts sekretāra vietnieks Donalds Lu. “Mēs strādājam, lai atbalstītu cilvēkus šajā reģionā.”
Karš Ukrainā deva smagu triecienu Vidusāzijas attiecībām ar Krieviju, kurai līdz šim ir bijusi ievērojama politiskā un ekonomiskā ietekme reģionā. Neviens no viņiem neatbalstīja agresiju – pat ne Kazahstāna, kurai Maskava palīdzēja apspiest pret valdību vērstos protestus 2022. gada sākumā. Kazahstāna nav pievienojusies Rietumu sankcijām, taču “neizmantos dažādas kompānijas, lai tās apietu”, decembrī paziņoja ārlietu ministrs Muhtars Tleuberdi. Viņš piebilda, ka Kazahstāna turpinās attīstīt sakarus ar Ķīnu, kaimiņvalstīm Vidusāzijā, kā arī ar ASV, Japānu, ES, Lielbritāniju, lai “piesaistītu investīcijas no visām valstīm”.
Prezidents Kasims Džomarts Tokajevs cenšas dažādot ekonomiskās saites, lai mazinātu atkarību no Krievijas. Pēdējā gada laikā viņš ir viesojies Turcijā, Saūda Arābijā, Katarā un AAE, lai veidotu tirdzniecības attiecības un piesaistītu investīcijas. Arī Kazahstāna cenšas aizstāt Krieviju Eiropas naftas tirgū, tostarp apejot Krievijas infrastruktūru. Novembrī viņš paziņoja, ka palielinās naftas eksportu caur Kaspijas jūru par 1,5 miljoniem tonnu, piegādājot to pa Baku-Ceihanas cauruļvadu. Pēc Tokajeva teiktā, piegādes caur to galu galā varētu pieaugt līdz 20 miljoniem tonnu.
Valdība arī parakstīja līgumu ar Vācijas Svevind Energy Group par vienas no pasaulē lielākajām zaļās ūdeņraža rūpnīcām celtniecību. Saskaņā ar plānu, pēc 10 gadiem tas spēs apmierināt piekto daļu no Eiropas importa vajadzībām pēc jaunas degvielas.
Vašingtonai šī nostāja patīk, jo tā uzskatīja to par iespēju nostiprināt savas pozīcijas reģionā, kuram bija ciešas saites ar Krieviju un kas attīstīja saiknes ar Ķīnu. ASV administrācija iedrošina Kazahstānas rīcību, raksta WSJ, atsaucoties uz ASV amatpersonām. Vašingtona, izsniedzot atļaujas, palīdzēja nodot Kazahstānas īpašumā trīs Krievijas banku vietējās apakšvienības, kurām piemēro sankcijas.
Sankcijas ir vērstas pret Krievijas organizācijām, kas palīdz Vladimiram Putinam karot Ukrainā, savukārt ekonomisko sakaru dažādošana kļūst par eksistenciālu Kazahstānai un tās kaimiņvalstīm, sacīja Lu. Pēc viņa teiktā, ASV mērķis ir “nekaitēt Centrālāzijas republiku, to tautu vai ekonomiku interesēm”.
Baidoties no agresīvas Krievijas pozīcijas, arī citas valstis cenšas attīstīt starptautiskās saites, lai gan to sarežģī to ģeogrāfiskais stāvoklis. Ķīna cenšas nostiprināt savu ietekmi Vidusāzijā. Taču šie mēģinājumi reģiona valstīs, kurās pārsvarā ir musulmaņi, tiek vērtēti piesardzīgi, ņemot vērā Pekinas represijas pret uiguriem.
Vienlaikus atsevišķas valstis izmantojušas sankcijas pret Krieviju un Rietumu kompāniju izstāšanos no tās, lai sakārtotu tās zaudēto preču piegādi. Saskaņā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas datiem 2022. gada maijā-jūlijā piegādes no Rietumvalstīm uz dažām Centrālāzijas un Kaukāza valstīm pieauga par vairāk nekā 80%. Priekšgalā bija Kirgizstāna, palielinot iepirkumus no Eiropas par aptuveni 80%, bet eksportu uz Krieviju par vairāk nekā 200%.
Tāpat Kirgizstāna palielināja piegādes no ASV par 152%, bet Tadžikistāna – par 220%. Tāpēc Blinkens cita starpā apspriedīs jautājumu par pelēkās krāsas eksporta ierobežošanu no šīm valstīm uz Krieviju.
