ASV pieprasīs, lai Krievija atzīst Ukrainas tiesības uz armiju un aizsardzības nozari kā daļu no miera līguma, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina situāciju, raksta Bloomberg.
Pēc viņu teiktā, ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs šo jautājumu aktualizēs gaidāmajā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas notiks 25.aprīlī. Militārpersonu skaits netiek norādīts. Tomēr aģentūras sarunu biedri atzīmēja, ka runa ir par atbilstoši ekipētu un nokomplektētu armiju, kā to prasa Kijiva un tās Eiropas sabiedrotie.
Tas nozīmē, ka Putinam būs jāatsakās no sava mērķa “demilitarizēt” Ukrainu, ko viņš paziņoja iebrukuma sākumā. Šis jautājums tika apspriests 2022. gada pavasarī, pēdējo tiešo valstu sarunās Stambulā. Pēc tam Krievija pieprasīja Ukrainas armiju samazināt līdz 85 000 karavīru, 342 tankiem un ierobežot tās raķešu darbības rādiusu līdz 40 kilometriem.
Kijiva uzstāja uz 250 000 karavīru ar 800 tankiem un raķetēm, kuru darbības rādiuss ir 280 kilometri. Tomēr pēc tam, kad ASV atteicās uzņemt vai pat uzaicināt Ukrainu NATO, prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka viņa valstij būs nepieciešama pusotra miljona liela armija. Viņš uzsvēra, ka tikai Krievijai līdzvērtīgs karavīru skaits būtu reāls drošības garants un galu galā novedīs Ukrainu līdz dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.
Pēc CIP datiem, Ukrainas bruņotos spēkus veido 800 tūkstoši aktīvo kaujinieku un 400 tūkstoši rezervistu. Nav zināms, vai šis skaitlis ietver militārpersonas no svešzemju leģioniem. Zelenskis apstiprināja, ka Ukrainas armija šobrīd ir gandrīz uz pusi mazāka par 1,5 miljoniem. Pēc viņa teiktā, tās uzturēšana izmaksā 40 miljardus dolāru, bet paplašināšanas gadījumā būs nepieciešami 60 miljardi dolāru.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kopā ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Stārmeru vada to valstu koalīciju, kuras pēc kara beigām vēlas nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, lai atturētu Krieviju, nosaucis Ukrainas bruņotos spēkus par lielāko armiju Eiropā.
