Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports no Krievijas Eiropas Savienībā šogad sasniedzis rekordlielu līmeni . Par to, ka alternatīvās piegādes no ASV ir dārgākas, tādēļ ir grūti atteikties no Krievijas gāzes, raksta Financial Times (FT)
Eiropai turpinās nepieciešamība pēc Krievijas gāzes, un tagad piegāde tiek veikta, izmantojot tankkuģus. Tajā pašā laikā uz ES tiek pakļauts arvien lielāks ASV spiediens, un Donalds Tramps jau paziņojis, ka pēc viņa inaugurācijas Eiropas Savienībai ir jāiegādājas lieli naftas un gāzes apjomi no ASV, pretējā gadījumā ASV prezidents var uzspiest importa nodevas par bloka precēm.
Brisele arī ir devusi signālu, ka ES valstis varētu vairāk iepirkt SDG no ASV.
Tomēr sašķidrinātās dabasgāzes izmaksas no ASV joprojām rada jautājumus. ES vēlas nomierināt Trampu, bet tajā pašā laikā aizsargāt savu rūpniecību un samazināt augstās enerģijas cenas.
Hjūstonā bāzētā SDG eksportētāja Cheniere Energy augstākais vadītājs Anatols Feigins laikrakstam Financial Times sacīja, ka piegādes no ASV vairāk nosaka biznesa lēmumi un tirgus signāli, nevis valdības noteikumi.
“ASV ļoti atšķiras no Kataras un pārējās pasaules. Nav tiešu starpvaldību darījumu,” norādīja Feigins.
Analītiķi un amatpersonas arī atzīmē, ka Eiropas Komisija gāzi neiepērk. Brisele var dot tikai signālu, ka Eiropas kompānijas interesējas par SDG piegādēm no ASV. Galvenā problēma ir tā, ka ES nespēj atteikties no lētāka Krievijas fosilā kurināmā. SDG imports no Krievijas uz Eiropas Savienību šogad sasniedza rekordlielus apjomus.
“Šai SDG ir jānāk no Amerikas Savienotajām Valstīm,” sacīja Maiks Zommers, Amerikas Naftas institūta, lielākās naftas un gāzes lobēšanas grupas Amerikas Savienotajās Valstīs, izpilddirektors.
Atšķirībā no dabasgāzes, Krievijas naftas un oglēm, kas ES ir aizliegtas, Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports joprojām ir atļauts. Daži ES diplomāti sacīja, ka jaunajā sankciju paketē varētu iekļaut Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, taču tam būtu nepieciešams visu ES valstu apstiprinājums. Maz ticams, ka Ungārija un Slovākija atbalstīs šādu priekšlikumu.
Ievērojama daļa Krievijas SDG, kas nonāk Eiropā, nāk no Jamalas rūpnīcas. Džo Baidena administrācija arī neiekļāva šo rūpnīcu pret Maskavu vērsto sankciju sarakstā.
“Viens no loģiskajiem soļiem Donalda Trampa administrācijai būtu stingrāku sankciju noteikšana Jamalas rūpnīcai, ņemot vērā, ka jaunais prezidents vēlas palielināt Amerikas sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz Eiropu,” laikrakstam Financial Times sacīja gāzes analītiķe Tatjana Mitrova .
Arī paši amerikāņu rūpnieki uzskata, ka jāpalielina ražošanas jauda, lai izspiestu Krievijas gāzi no Eiropas tirgus.
Pagājušajā gadā Baidena administrācija nolēma apturēt atļauju izsniegšanu jauniem sašķidrinātās dabasgāzes eksporta termināļiem. Tā bija neveiksme Amerikas slānekļa gāzes rūpniecībai un Eiropas cerībām palielināt gāzes piegādi no ASV. Tramps jau ir solījis atcelt šos ierobežojumus.
