ASV valsts sekretārs Marko Rubio aicinājis Ķīnu neļaut Irānai slēgt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem kuģošanas ceļiem.
Viņa komentāri izskanēja pēc tam, kad Irānas valsts televīzija “Press TV” ziņoja, ka parlaments ir apstiprinājis plānu slēgt šaurumu, taču piebilda, ka galīgo lēmumu pieņem Augstākā nacionālās drošības padome.
Jebkādi naftas piegādes traucējumi radītu nopietnas sekas ekonomikai. Ķīna ir pasaulē lielākā Irānas naftas pircēja, un tai ir ciešas attiecības ar Teherānu.
Naftas cenas pieauga pēc ASV uzbrukuma Irānas kodolobjektiem, un Brent jēlnaftas cena sasniedza augstāko līmeni piecu mēnešu laikā.
“Es aicinu Ķīnas valdību Pekinā sazināties ar Irānu par šo jautājumu, jo viņi ir ļoti atkarīgi no Hormuza šauruma naftas,” Rubio svētdien sacīja intervijā Fox News.
“Ja viņi [slēgs šaurumu]… tā viņiem būs ekonomiska pašnāvība. Un mums ir iespējas ar to tikt galā, taču arī citām valstīm tas būtu jāapsver. Tas kaitētu citu valstu ekonomikai daudz vairāk nekā mūsu.”
Aptuveni 20% no pasaules naftas tiek transportēti caur Hormuza šaurumu, un lielākie naftas un gāzes ražotāji Tuvajos Austrumos izmanto ūdensceļu enerģijas transportēšanai no šī reģiona.
Jebkurš mēģinājums traucēt darbību šaurumā varētu izraisīt strauju naftas cenu pieaugumu pasaulē.
Pirmdien, sākoties tirdzniecībai, naftas cenas īslaicīgi pieauga, Brent markas naftai pieaugot līdz 81,40 ASV dolāriem par barelu. Tomēr pēc tam tā atkal noslīdēja līdz aptuveni 78 ASV dolāriem, kas ir par 1,4 % vairāk nekā iepriekšējā dienā.
“ASV pašlaik ir ieņēmušas pārliecinošu aizsardzības pozīciju reģionā, lai būtu gatavas jebkādiem Irānas pretuzbrukumiem. Taču risks naftas cenām ir tāds, ka situācija varētu vēl vairāk saasināties,” sacīja Sauls Kavoničs, MST Financial enerģētikas pētījumu vadītājs.
Jēlnaftas cena ietekmē visu, sākot no automašīnas uzpildes izmaksām līdz pārtikas cenām lielveikalā.
Īpaši Ķīna iepērk vairāk naftas no Irānas nekā jebkura cita valsts – tās imports no Irānas pagājušajā mēnesī pārsniedza 1,8 miljonus barelu dienā, liecina kuģu izsekošanas uzņēmuma Vortexa dati.
Arī citas lielākās Āzijas ekonomikas, tostarp Indija, Japāna un Dienvidkoreja, ir ļoti atkarīgas no jēlnaftas, kas plūst caur šaurumu.
Enerģētikas analītiķe Vandana Hari ir paziņojusi, ka Irānai ir “maz ko iegūt un pārāk daudz ko zaudēt”, slēdzot šaurumu.
“Irāna riskē pārvērst savas naftas un gāzes ražotājvalstis Persijas līcī par ienaidniekiem un izraisīt sava galvenā tirgus Ķīnas dusmas, traucējot satiksmi šaurumā,” BBC News sacīja Hari.
