Lai gan iniciatīva frontē pieder Krievijai, tai neizdosies panākt “pilnīgu uzvaru” pār Ukrainu. Tas teikts ASV izlūkdienestu ziņojumā.
Krievija karu Ukrainā uzskata par konfliktu ar Rietumiem. Neskatoties uz milzīgajām militārajām un ekonomiskajām izmaksām, Krievija ir izrādījusies noturīga, daļēji pateicoties Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas atbalstam. Prezidents Vladimirs Putins, šķiet, ir apņēmības pilns un vēlas maksāt ļoti augstu cenu, lai uzvarētu to, ko viņš uzskata par “Krievijas stratēģisko konkurenci ar ASV, pasaules vēsturi un viņa personīgo mantojumu”, teikts dokumentā.
Eksperti atzīmē, ka vairums krievu joprojām ir pasīvi pret karu, un “alternatīvas Putinam rašanās, iespējams, šobrīd ir mazāk ticama nekā jebkurā viņa ceturtdaļgadsimta valdīšanas brīdī”.
“Lai gan prezidents Putins, iespējams, nesasniegs pilnīgu uzvaru, kādu viņš bija iecerējis, uzsākot plaša mēroga iebrukumu 2022.gada februārī, Krievija saglabā pārsvaru, jo nogurdinošais karš ir tās militārās priekšrocības,” sacīja ASV analītiķi.
“Šis nogurdinošais nodiluma karš novedīs pie pakāpeniskas, bet nepielūdzamas Kijivas pozīciju vājināšanās kaujas laukā neatkarīgi no ASV vai to sabiedroto mēģinājumiem uzspiest Maskavai jaunas un lielākas izmaksas,” teikts ziņojumā.
ASV izlūkdienesti arī norāda, ka gan Putins, gan Zelenskis ir ieinteresēti turpināt diskusijas ar ASV par to, kā izbeigt karu. Tomēr Putins, visticamāk, ir nosliecies uz ilgstošu konfliktu, un Zelenskis, iespējams, saprot, ka viņa pozīcija vājinās, Rietumu palīdzības nākotne ir neskaidra un galu galā var būt nepieciešams pamiers.
“Tomēr šobrīd abi līderi, iespējams, joprojām uzskata, ka ilgāka kara riski ir mazāki nekā neapmierinoša izlīguma riski.”
ASV izlūkdienestu ziņojumā arī teikts, ka, ņemot vērā Krievijas un Ukrainas konfliktu, ASV saglabājas stratēģiski riski, piemēram, netīša konflikta eskalācija, kā arī iespējama kodolieroču izmantošana.
