Džo Baidena prezidentūras pēdējā gadā ASV krasi palēninājušas ieroču piegādes Ukrainai: līdz novembrim Vašingtona Kijivai bija sniegusi tikai pusi no solītās palīdzības no saviem ieroču krājumiem, aģentūrai Reuters atklāja avoti ASV un Ukrainā.
Līdz septembrim piegādes vidēji bija 558 miljoni USD mēnesī. Tikai no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada 20. janvārim, kad tika inaugurēts prezidents Donalds Tramps, ikmēneša palīdzība sasniedza 1,1 miljardu ASV dolāru. Tomēr par strauju atbalsta pieaugumu netika runāts – tas ir līmenis, kas tika noteikts pirmajos divos kara gados. Līdz decembrim ASV Ukrainai bija piegādājušas tikai aptuveni 30% no solītās bruņutehnikas.
2023. gada decembrī Baidens sacīja, ka ASV vēlas, lai “Ukraina uzvar karā”. Tomēr, kā ziņo Reuters, Baltais nams bažījās, ka šis paziņojums radīs nereālas cerības attiecībā uz Vašingtonas gatavību palīdzēt Kijivai atbrīvot visas teritorijas, kuras Krievija sagrābusi kopš 2014.gada. Pēc aģentūras sarunu biedru teiktā, 2024.gadā lēmumi par militārās palīdzības piegādēm Ukrainai tika pieņemti ar mēnešiem ilgu kavēšanos ne tikai dēļ kavēšanās Kongresā, kas ilgstoši neapstiprināja 60 miljardu dolāru paketi, bet arī iekšējo strīdu dēļ. Baltajā namā par risku eskalāciju attiecībās ar Krieviju un to, vai ASV ir pietiekami daudz ieroču krājumu. Situāciju sarežģīja slikti organizētā ieroču piegāžu izsekošanas sistēma, vienai aģentūrai nesapradot, ko dara cita.
Tas turpinājās, līdz bija par vēlu, atzīmē Reuters. Pēdējos mēnešos paātrinātā palīdzības sniegšana ir maz devusi iespēju uzlabot situāciju: Ukrainas bruņotie spēki ir zaudējuši visu 2023. gada pretuzbrukumā iegūto teritoriju un sūdzējušies par aprīkojuma trūkumu ievainoto evakuācijai un munīcijas piegādei. Savukārt Krievijas armija, pēc Kara izpētes institūta (ISW) datiem, ik dienas sagūstīja vidēji 20 kvadrātkilometrus.
Kā atzīmē Reuters, līdz ar Trampa atgriešanos Baltajā namā pieaugusi neskaidrība par ieroču piegādes turpināšanu Ukrainai. Savā pirmajā amata nedēļā Tramps kopā ar citām valstīm iesaldēja palīdzību Kijivai, taču neiekļāva militāro atbalstu. Pēc viņa teiktā , ASV iztērēja 200 miljardus dolāru ieroču piegādēm Ukrainai, kas ir vairāk nekā citas NATO valstis. Šajā sakarā Tramps paziņoja par nodomu pieprasīt Eiropai kompensēt ASV “gandrīz 200 miljardus dolāru” par munīciju, kas tika nosūtīta uz Kijivu.
Reaģējot uz to, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis atzīmēja, ka Kijiva no ASV saņēmusi militāro palīdzību 76 miljardu dolāru apmērā. “Kad viņi saka, ka Ukraina saņēma 200 miljardus dolāru, lai atbalstītu armiju un tā tālāk, tā nav taisnība. Es nezinu, kur ir visa šī nauda. Varbūt tā ir taisnība no tā viedokļa, [kā tā ir] uz papīra. <…> Bet kā prezidents es piefiksēšu, ka mēs saņēmām vairāk nekā 70 miljardus, 76 miljardus ar bišķi,” sacīja Zelenskis.
