Jaunās paaudzes karadarbības centra (Center on New Generation Warfare) analītiķi ir izstrādājuši simulāciju iespējamam Krievijas uzbrukumam NATO austrumu flangam 2027. gadā. Datorkara “spēles” laikā, kas balstījās uz vienu no Eiropai bīstamākajiem scenārijiem, izrādījās, ka NATO būs vajadzīgas 10 dienas, lai Hartas 5.pants stātos spēkā, un Vācijas karaspēkam būs galvenā loma Baltijas valstu aizsardzībā. Sīkāku informāciju sniedz vācu medijs BILD.
Jāpiebilst, ka aprakstītais pasākums notika 17.oktobrī Lietuvas biznesa foruma iervaros, tāpēc šajā rakstā nebūs iztirzāta notikumu norise Latvijas un Igaunijas teritorijā.
Simulācijā piedalījās bijušie augsta ranga militārpersonas, tostarp ASV ģenerāļi Filips Brīdlovs un Bens Hodžess . Simulācijas mērķis bija simulēt un analizēt NATO reakciju uz hipotētisku Krievijas ofensīvu, lai labāk izprastu alianses spējas un izstrādātu Baltijas valstu aizsardzības stratēģijas.
“Spēlē” tika apsvērts iespējamais Krievijas frontālais uzbrukums NATO austrumu flangam tuvāko trīs gadu laikā – šis scenārijs tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Galvenā loma Baltijas valstu aizsardzībā būtu Vācijas bruņotajiem spēkiem, kā arī citu NATO partnervalstu rotācijas vienībām.
Šobrīd Lietuvā dien aptuveni 800 vācu karavīru NATO “eFP kaujas grupas” sastāvā. Tie ir aprīkoti ar “ievērojamu skaitu transportlīdzekļu un ieroču sistēmu”, tostarp vairākiem “Leopard 2” tankiem Līdz 2027. gada beigām Vācijas kontingentam vajadzētu palielināties līdz pilnai brigādei (4800 karavīru un 200 civilpersonu) un 44 “Leopard 2” tankiem.
Pēc sliktākā scenārija paietu 10 dienas, līdz NATO valstis atsauktos uz hartas 5.pantu (Alianses kolektīvā aizsardzība) un nosūtītu papildspēkus uz cietušajām Baltijas valstīm un tajās izvietotajiem Bundesvēra karaspēkiem. Šīs ir 10 dienas, kuru laikā Baltijas valstis būtu palikušas bez ārējās palīdzības pirms Polijas un citu sabiedroto iejaukšanās.
“Mums ir jāiegūst pēc iespējas vairāk laika,” skaidro ģenerālis Brīdlovs. “Vispirms būs gaisa atbalsts, tad flote un tad smagie sauszemes spēki.” Ir nepieciešams noturēt pozīcijas, līdz ierodas lieli NATO spēki.
Pēc scenārija Krievija uzbrūk no okupētās Latvijas, kā arī no Baltkrievijas un Kaļiņingradas. Lietuva un tās sabiedrotie ir spiesti atkāpties, un Lietuvā izvietotais vācu tanku bataljons veic spožu manevru, kas maina kaujas gaitu valsts ziemeļos.
Līdz ceturtās notikumu dienas beigām, kas risinās pēc scenārija, centrā kā rezerve atrodas vācu tanku bataljons. Imitētā kara piektajā dienā 44 vācu tanki Leopard 2 dodas uz ziemeļiem, ātri pamet Lietuvu un septītajā dienā ieiet flangā no Latvijas uzbrūkošajiem Krievijas galvenajiem spēkiem.
Turklāt saskaņā ar scenāriju trīs dienu laikā Bundesvērs sakauj skaitliski pārāko Krievijas armiju un aptur tās virzību ziemeļos.
Līdz desmit dienu ilgās kaujas beigām Lietuvas spēki imitētajos pasākumos bija zaudējuši 17 tankus, 145 bruņumašīnas un 3650 karavīrus. Krievu zaudējumi bija ievērojami lielāki: 411 tanki, 1019 bruņumašīnas un 11 420 bojāgājušie.
Tomēr mazāk nekā divu nedēļu intensīvu kauju laikā Lietuva būtu bijusi “izpostīta un daļēji okupēta”, norāda pētījuma autori.
Simulācijas rīkotāji uzsver, ka izskatāmais scenārijs ir sliktākais scenārijs. No tā varēja izvairīties, ja aizsardzības budžets būtu palielināts līdz 4% no IKP, uz vietas būtu izvietoti vairāk NATO spēku, tostarp uzbrukuma helikopteri Apache, un ja Rietumi būtu reaģējuši ātrāk.
