Baidena administrācija ir sākusi plašus pasākumus, lai apturētu Irānas spēju ražot un piegādāt Krievijai bezpilota lidaparātus izmantošanai karā Ukrainā, un šis mēģinājums ir atbalsis no gadiem ilgās ASV programmas, lai liegtu Teherānai piekļuvi kodoltehnoloģijām. Par to ziņo The New York Times
Intervijās Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā un Tuvajos Austrumos virkne izlūkdienestu, militāro un nacionālās drošības amatpersonu ir aprakstījuši ASV programmas paplašināšanos, kuras mērķis ir apslāpēt Irānas spēju ražot dronus, apgrūtinot krieviem palaist bezpilota “kamikadze” lidaparātus un, ja nekas cits neizdosies, nodrošināt ukraiņiem nepieciešamo aizsardzību, lai tos izšautu no debesīm.
Pēdējo nedēļu laikā centienu apjoms ir kļuvis skaidrāks. Administrācija ir paātrinājusi pasākumus, lai atņemtu Irānai Rietumos ražotās komponentes, kas nepieciešami Krievijai pārdoto bezpilota lidaparātu ražošanai, pēc tam, kad, pārbaudot pārtverto bezpilota lidaparātu atlūzas, kļuva skaidrs, ka tie ir pildīti ar Amerikā ražotu tehnoloģiju.
ASV spēki palīdz Ukrainas militārpersonām mērķēt uz vietām, kur tiek gatavoti bezpilota lidaparātu palaišana, kas ir sarežģīts uzdevums, jo krievi pārvieto palaišanas vietas no futbola laukumiem uz autostāvvietām. Un amerikāņi steidzas ieviest jaunas tehnoloģijas, kas izstrādātas, lai laikus brīdinātu par tuvojošos bezpilota lidaparātu spietiem, lai uzlabotu Ukrainas iespējas tos iznīcināt, sākot ar rokas ieroču apšaudēm un beidzot ar raķetēm.
Taču visas trīs pieejas ir saskārušās ar nopietniem izaicinājumiem, un centieni nogriezt kritiskās sastāvdaļas bezpilota lidaparātiem, jau ir izrādījušies tikpat sarežģīti kā gadu desmitiem senais mēģinājums atņemt Irānai komponentus, kas nepieciešami, lai izveidotu smalkās centrifūgas, ko tā izmanto, lai bagātinātu gandrīz bumbas kvalitātes urānu.
ASV izlūkdienestu amatpersonas pēdējās nedēļās paziņoja, ka irāņi arī bezpilota lidaparātu programmā izmanto savas zināšanas par to, kā izplatīt kodolcentrifūgu ražošanu visā valstī un prot atrast “divējāda lietojuma” tehnoloģijas melnajā tirgū, lai apietu eksporta kontroli.
Faktiski viens no Irānas uzņēmumiem, ko Lielbritānija, Francija un Vācija nosaukuši par galveno ražotāju vienam no diviem bezpilota lidaparātu veidiem, ko pērk krievi, Qods Aviation, gadiem ilgi ir bijis Apvienoto Nāciju Organizācijas piegādātāju sarakstos. Uzņēmums, kas pieder Irānas militārpersonām, ir paplašinājis savu bezpilota lidaparātu līniju, neskatoties uz sankciju viļņiem.
Administrācijas centieni tikt galā ar Irānas piegādātajiem bezpilota lidaparātiem notiek nozīmīgā kara brīdī, tāpat kā Ukraina izmanto savus bezpilota lidaparātus, lai ietriektos dziļi Krievijā, tostarp šonedēļ notika uzbrukums bāzei, kurā atrodas daži valsts stratēģiskie bumbvedēji. Un tas notiek laikā, kad amatpersonas Vašingtonā un Londonā brīdina, ka Irāna, iespējams, gatavojas nodrošināt Krievijai raķetes, palīdzot mazināt Maskavas akūto trūkumu.
Amatpersonas visā Rietumu aliansē apgalvo, ka ir pārliecinātas, ka Irāna un Krievija, kuras abas izolē ASV vadītās sankcijas, veido jaunu ērtību aliansi. Viena augsta ranga militārpersona sacīja, ka partnerattiecības ir strauji padziļinājušās pēc tam, kad Irānas vienošanās pagājušajā vasarā piegādāt krieviem bezpilota lidaparātus “izglāba Putinu”.
Baidena administrācija, atmetusi cerības atjaunot 2015. gada kodolvienošanos ar Teherānu, ik pēc dažām nedēļām pievieno jaunas sankcijas.
Cenšoties apturēt bezpilota lidaparātu uzbrukumus, Baidena palīgi sadarbojas arī ar sabiedroto ar ilgu Irānas kodolprogrammas graušanas vēsturi, Izraēlu.
Pagājušajā ceturtdienā drošā video sanāksmē ar Izraēlas augstākajām nacionālās drošības, militārajām un izlūkošanas amatpersonām Džeiks Salivans, ASV nacionālās drošības padomnieks, “apsprieda Irānas pieaugošās militārās attiecības ar Krieviju, tostarp ieroču nodošanu, ko Kremlis izvieto pret Ukrainu, vēršoties pret tās. civilo infrastruktūru un pretī saņemot Krievijas sniegto militāro tehnoloģiju nodrošināšanu Irānai,” teikts Baltā nama sanāksmes kopsavilkumā. Paziņojumā nav sniegta sīkāka informācija par to, kā abas valstis nolēma risināt šo jautājumu.
Taču fakts, ka administrācija izvēlējās izcelt diskusiju ceturkšņa sanāksmē, kas parasti bija vērsta uz Irānas kodolspēju sagraušanu, bija ievērojams. Izraēlai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir sena vēsture, kas darbojas kopā, risinot Teherānas radītos tehnoloģiskos draudus. Kopā viņi izstrādāja vienu no pasaulē slavenākajiem un sarežģītākajiem kiberuzbrukumiem, izmantojot datora kodu, ko vēlāk nosauca par “Stuxnet”, lai uzbruktu Irānas kodolcentrifūgas iekārtām.
Irānas interese par bezpilota lidaparātiem aizsākās vairāk nekā trīs gadu desmitus atpakaļ, jo valsts meklēja veidus, kā tā varētu uzraudzīt un vajāt kuģus Persijas līcī. Mohajer I, priekštecis vienam no bezpilota lidaparātiem, ko tagad pārdod krieviem, pirmo lidojumu veica 1986. gadā.
Progress bija lēns, taču, iespējams, tas tika paātrināts 2011. gadā, kad Centrālā izlūkošanas pārvalde izmantoja slepenu, neapbruņotu RQ-170 (Lockheed Martin RQ-170 Sentinel ir ASV bezpilotu lidaparāts) no Pentagona flotes Afganistānā un pārlidoja ar to virs Irānas, šķietami cenšoties kartēt dažus no simtiem tuneļu, kurus raka irāņi, lai slēptu savas kodolprogrammas elementus.
Lidaparāta darbības traucējumu dēļ tas nolaidās tuksnesī, un bijušais prezidents Baraks Obama uz īsu brīdi apsvēra iespēju nosūtīt Navy SEAL komandu, lai to uzspridzinātu, pirms tas nonāk Irānas inženieru rokās, vēlāk ziņoja augstākās amatpersonas. Viņš nolēma neriskēt, un dažu dienu laikā irāņi šo bezpilota lidaparātu parādīja Teherānas ielās, kas bija propagandas uzvara.
Tādēļ ASV izlūkdienestu amatpersonas vēlāk secināja, ka lidaparāts, visticamāk, ir bijis vērtīgs Irānas dronu dizaineriem, lai varētu izstrādāt drona reverso inženieriju.
