ASV varas iestādes aicināja G7 partnerus atzīt sevi par Krievijas agresijas pret Ukrainu “upuriem” un uz šī pamata konfiscēt no Krievijas Centrālās bankas 280 miljardus ASV dolāru, kas tika iesaldēti Rietumvalstīs.
Šī Krievijas aktīvu aresta iespēja ietverta vienā no darba materiāliem, ko ASV iesniedza apspriešanai G7 valstīm, ar atsauci uz dokumentu raksta Financial Times. Tajā teikts, ka visas valstis, kas kara laikā finansēja Ukrainas ekonomiku un tās bruņotos spēkus, var sevi atzīt par “upuriem” un “īpaši cietušām”.
Pēc Krievijas Centrālās bankas aktīvu konfiskācijas ASV ierosināja pārskaitīt līdzekļus Kijivai pa daļām ar Pasaules Bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) starpniecību. Šajā gadījumā pārskaitījumi tiks ieskaitīti kā “avanss” kā daļa no kompensācijas par kara radītajiem zaudējumiem, kas Krievijai būs jāmaksā, lai noslēgtu mieru.
Pēc ASV amatpersonu domām, aktīvu nodošana varētu būt “pretpasākums”, kas atbilst starptautiskajām tiesībām. Tas “mudinās Krieviju pārtraukt savu agresiju”, uzskata Vašingtonā.
Tajā pašā laikā ASV pārstāvji publiski neatbalsta Krievijas aktīvu konfiskāciju. Kā atzīmē FT, Vašingtonas piedāvātajai idejai ir juridiskas sekas, jo Krievijas Centrālās bankas iesaldētās rezerves aizsargā starptautiskās tiesības. Darot ar tām jebko, Ķīnai, Saūda Arābijai un citām valstīm tiks parādīts, ka viņu dolāru un eiro aktīvi nav droši.
ES ir īpaši noraizējusies par šāda soļa sekām, jo lielākā daļa Krievijas iesaldēto aktīvu atrodas savienības valstīs. “Mums ir ko zaudēt,” sacīja ES pārstāvis.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumentu, ko izskatīja Financial Times, G7 valstis, ES un Austrālija 2022. gadā iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus par 260 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā ES tika arestēti aktīvi 210 miljardu vērtībā. Tie ietver skaidru naudu un valsts obligācijas eiro, dolāros un citās valūtās.
Lielākā daļa ES bloķēto aktīvu aptuveni 191 miljarda eiro apmērā tika iesaldēti Beļģijas depozitārijā Euroclear. Francija iesaldēja vēl 19 miljardus eiro. Citu valstu īpatsvars ir krietni mazāks – piemēram, Vācija glabā aktīvus aptuveni 210 miljonu eiro vērtībā. Tajā pašā laikā, saskaņā ar FT avotu G7, ASV bloķēja aktīvus tikai 5 miljardu ASV dolāru apmērā.
