Aspirīns jau gadu desmitiem ir plaši lietots kā pretdrudža un pretsāpju līdzeklis, bet 20. gadsimta otrajā pusē tas kļuva par galveno sirds un asinsvadu slimību profilakses līdzekli. Piemēram, 79 gadus vecais Donalds Tramps, Amerikas Savienoto Valstu 45. un 47. prezidents, to tagad lieto šim nolūkam. Tagad aspirīns tiek apsvērts arī kolorektālā vēža profilaksei. Vai tas nozīmē, ka ikviens var lietot šīs zāles, lai izvairītos no nopietnām slimībām?
Pēc amerikāņu kardiologa Džefrija Bergera teiktā, pēdējo desmitgažu laikā pasaulē ir ievērojami uzlabojušies sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas rezultāti. Neskatoties uz to, tās joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem dažādās valstīs.
Lieta tāda, ka šādu slimību profilakse nav vienkārša, jo profilaksē jāņem vērā visi cilvēka dzīvesveida aspekti, tostarp veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, smēķēšanas atmešana un stresa mazināšana – par visu to būs jārūpējas pašiem pacientiem. Paļaušanās tikai uz tabletēm nelīdzēs.
“Aspirīns ir sirds un asinsvadu slimību sekundārās profilakses (tas nozīmē, slimības agrīnas ārstēšanas pirms simptomu parādīšanās) terapijas stūrakmens, un tā loma primārajā profilaksē (t. i., slimības novēršanā) joprojām ir neskaidra,” raksta Bergers
Ārsti no Mayo klīnikas, kas ir viena no vadošajām Amerikas Savienotajās Valstīs, precizē , ka ikdienas aspirīna terapijas ieguvumu novērtējums būtu jāsadala divām dažādām cilvēku grupām. Pirmā ir tie, kuriem nekad nav bijis sirdslēkmes vai insulta, vai aizsprostotas artērijas, bet viņi katru dienu lieto aspirīnu, lai novērstu šādus stāvokļus. Šajā gadījumā aspirīna ieguvumi joprojām ir apšaubāmi – visticamāk, ka riski būs daudz lielāki.
Ja runa ir par otro cilvēku grupu – tiem, kuriem jau ir bijis sirdslēkme vai insults vai kuriem ir diagnosticēta cita sirds vai asinsvadu slimība –, tad aspirīna lietošanai katru dienu būs ieguvumi, lai novērstu otro sirdslēkmi vai insultu.
Tikmēr pētījumu rezultāti par aspirīna ietekmi uz kolorektālā vēža attīstību ir mazāk ticami. Turklāt iegūtie dati ir diezgan atšķirīgi un vēl “nesavienojas” kopējā ainā.
Kāpēc aspirīna profilakse var nebūt droša visiem
Aspirīns šķidrina asinis, iedarbojoties uz trombocītiem — asins šūnām, kas palīdz recēt. Tas neatgriezeniski “izslēdz” īpašu enzīmu tajos, kas parasti ir iesaistīts stimulanta ražošanā, kurš liek trombocītiem “salipt kopā”, veidojot asins recekļus.
Bez šī stimulatora trombocīti sliktāk salips, kas nozīmē, ka to spēja veidot recekļus ir samazināta, lai gan tas ir ļoti svarīgi organismam. Normāla asins recēšana palīdz novērst tā tilpuma zudumu traumu laikā, kā arī izvairīties no asiņošanas iekšējos orgānos.
Šī iemesla dēļ aspirīna ieguvums primārajai profilaksei, proti, būtībā veseliem cilvēkiem, ir neliels, saka Džefrijs Bergers. Patiesībā lielākajai daļai cilvēku to atsver paaugstināts asiņošanas risks. Pat nelielās devās aspirīnam piemīt asinis šķidrinoša iedarbība, kas var apgrūtināt asiņošanas apturēšanu no griezumiem vai citiem ievainojumiem.
Britu kardiologs Šons Džens norāda, ka, tā kā aspirīns ir pieejams bez receptes, daži cilvēki, kas vēlas samazināt sirds slimību risku vai tās novērst, varētu domāt, ka ir droši lietot mazas devas tabletes katru dienu. Taču tā nav.
“Ir svarīgi atcerēties, ka aspirīnam ir blakusparādības, un tāpat kā jebkuras citas zāles, to drīkst lietot tikai pēc seku apspriešanas ar ārstu. Ņemot vērā [paaugstināto] asiņošanas risku, aspirīnu nevar uzskatīt par drošām zālēm ikvienam,” skaidro ārsts.
Džens norāda, ka lēmums par aspirīna izrakstīšanu pirmā sirdslēkmes profilaksei bieži vien ir atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir citi iemesli šo zāļu lietošanai. Tie varētu būt, piemēram, stenokardijas vai insulta simptomi. Ja tādu nav, norāda kardiologs, tad cilvēkam drīzāk vajadzētu apsvērt diētas maiņu un lielāku uzsvaru likt uz fiziskajām aktivitātēm.
“Ja jums iepriekš nav bijis sirdslēkmes vai ir simptomi, kas liecina par tās tuvošanos, tad, visticamāk, aspirīns nav nepieciešams,” saka Džens.
Kā brīdina amerikāņu sirds ķirurgs Džeremijs Londons, ir tikai divas cilvēku kategorijas, kuras var droši lietot aspirīnu katru dienu.
”Pirmā grupa ir cilvēki, kuriem jau ir bijis sirdslēkme vai insults. Šeit viss ir vienkārši: ja viņiem nav komplikāciju asiņošanas veidā, tad viņiem jālieto 75 līdz 100 mg aspirīna dienā”, viņš saka.
Otra cilvēku kategorija, kuriem pats Londons izraksta ikdienas aspirīnu, ir tie, kuriem nav bijis sirdslēkmes vai insulta, bet kuri ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem.
“Ja jūs piederat šai kategorijai, jums ir paaugstināts sirds un asinsvadu problēmu risks, tāpēc var apsvērt aspirīna terapiju,” viņš skaidro.
Vienlaikus Londons uzsver, ka cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem, ar zāļu lietošanu saistītais kuņģa-zarnu trakta problēmu un asiņošanas risks jau pārsniedz iespējamos ieguvumus no to lietošanas sirds un asinsvadu slimību profilaksē.
Londona kolēģi arī precizē : attiecībā uz primāro profilaksi ieteikumi joprojām ir ļoti atšķirīgi. Tie nevar būt universāli – viss ir atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa.
Piemēram, dažās vadlīnijās teikts, ka cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem un kuriem nav apstiprinātas sirds vai asinsvadu slimības, nevajadzētu sākt lietot aspirīnu, lai novērstu pirmo sirdslēkmi vai insultu. Citās vadlīnijās teikts, ka pēc 70 gadu vecuma aspirīnu nedrīkst lietot katru dienu vispār, pat vismazākajās devās. Ārsti iesaka: ja esat vecumā no 60 līdz 69 gadiem, pārrunājiet ar ārstu, cik liela aspirīna dienas deva jums varētu būt noderīga vai kaitīga.
Dienas aspirīnu var ordinēt arī diabēta slimniekiem, kas jaunāki par 60 gadiem un kuriem ir vismaz viens cits sirds un asinsvadu slimību riska faktors, piemēram, smēķēšana vai paaugstināts asinsspiediens.
Tiem, kam ir asins recēšanas traucējumi vai bieža asiņošana, kā arī tiem, kam anamnēzē ir asiņojošas kuņģa čūlas vai kuņģa-zarnu trakta asiņošana, noteikti nevajadzētu lietot aspirīnu kā profilakses līdzekli. Protams, no aspirīna lietošanas vajadzētu atturēties arī tad, ja ir alerģija pret šīm zālēm – šajā gadījumā kā viena no reakcijām var rasties astma.
”Labāk ir pārrunāt ar savu ārstu optimālo aspirīna devu, — mudina Mayo klīnikas ārsti. — Devas no 75 līdz 100 mg tiek uzskatītas par zemām, taču visbiežāk tieši aptuveni 80 mg deva var palīdzēt novērst sirdslēkmi vai insultu”.
Tomēr ikdienas aspirīna profilaksi var pārtraukt arī tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.
“Pēkšņa ikdienas aspirīna lietošanas pārtraukšana var izraisīt asins recekļu veidošanos un, gluži pretēji, sirdslēkmi,” par iespējamām sekām saka ārsti.
Jums jābūt uzmanīgiem arī tad, ja lietojat noteiktas citas zāles un augu izcelsmes uztura bagātinātājus, piemēram, melleņu ekstraktu, jo tie var palielināt asiņošanas risku.
Džefrijs Bergers, pārskatot pieejamos datus par šo tēmu, savā rakstā piebilst: nākotnē, lai labāk izprastu, kam patiesībā vajadzētu lietot aspirīnu sirds un asinsvadu slimību profilaksei, mums būs jāizmanto jauna pieeja šo zāļu pētīšanai.
Piemēram, novērtējot aspirīna lietošanas risku, ārsti tagad ņem vērā pazīstamus faktorus: vecumu, paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu, augstu holesterīna līmeni un citus. Taču tie pastāvīgi mainās, tāpēc zinātnieki uzskata, ka varētu būt lietderīgāk aplūkot šos vispārīgos rādītājus, lai ņemtu vērā trombocītu aktivitāti konkrētā cilvēkā.
Lieta tāda, ka dažiem cilvēkiem ir vairāk aktīvo trombocītu, kas palielina asins recekļu veidošanās risku un līdz ar to arī sirdslēkmes vai insulta risku. Ja iedomājamies, ka sirds un asinsvadi ir caurules mājā, un trombocīti ir remonta brigāde, tad, kad caurulē parādās plaisa (asinsvada bojājums), trombocīti steidzas to aiztaisīt. Taču dažiem cilvēkiem šī “remonta brigāde” ir pārāk aktīva un tāpēc steidzas “salabot” pat tur, kur tas nav nepieciešams. Aspirīns samazina trombocītu aktivitāti, tāpēc tas var īpaši labi iedarboties šādiem pacientiem.
Ja cilvēka trombocīti jau ir neaktīvi, aspirīns var tos vēl vairāk palēnināt. Tā rezultātā “remonta brigāde” tik ļoti “atslābināsies”, ka, ja plaisa parādīsies, tā nesasniegs to, un radīsies liela noplūde (asiņošana).
2025. gada jūnijā zinātnieki ierosināja apsvērt vēl vienu “salīdzinoši lētu rīku”, lai identificētu cilvēkus ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku: testu, lai noteiktu izmaiņas genotipā, kas ietekmē trombocītu aktivitāti. Tiek uzskatīts, ka tas varētu palīdzēt atrisināt “aspirīna mīklu”, ļaujot ārstiem lietot šīs zāles pat primārajai sirds un asinsvadu slimību profilaksei.
Pagaidām šķiet, ka jauniešiem līdz 40 gadu vecumam bez riska faktoriem un tiem, kas vecāki par 70 gadiem, noteikti vajadzētu izvairīties no aspirīna lietošanas “profilaksei”. Citos gadījumos, ņemot vērā jūsu īpašās īpašības un veselības stāvokli, jums jākonsultējas ar ārstu.
