Vēl gan nav zināmi skaitļi, kādi 2024.gadā tiks atvēlēti ceļu remontdarbiem Latvijā, tāpēc virsrakstā minētajā izmantojām 2023.gadā ceļu nozarei piešķirto skaitli, 289 miljoni eiro. Par visu pārējo rakstā, kurš šodien tika publicēts Lietuvas medijā LRT
Lietuvas ceļu sliktais stāvoklis pārvēršas valsts krīzē. Vairāku gadu nepietiekamas investīcijas un nespēja atrast ilgtspējīgus finansējuma avotus ir novedusi pie pašreizējās situācijas, norāda ceļu apsaimniekotāji.
“Es jau 23 gadus runāju, ka mūsu valsts izdevumi ir pārāk mazi mūsu attīstības līmenim. Tā ir vispārēja problēma,” saka ekonomists, premjera padomnieks Raimonds Kuodis.
Lietuva gadiem ilgi ir nepietiekami investējusi savos ceļos, norāda transporta iestādes. Nevērība ir palielinājusies un sasniedz lūzuma punktu.
“Sliktā stāvoklī esošo tiltu skaits ir aptuveni 70. […] Četrdesmit procenti ceļu tīkla neatbilst standartiem. Lai tos salabotu viena gada laikā par pašreizējām cenām, gan ceļiem, gan tiltiem būtu nepieciešami aptuveni 10 miljardi eiro,” kas atbilst vairāk nekā pusei no visiem ikgadējiem valdības izdevumiem, lēš asociācijas ”Lietuvas ceļi” izpilddirektors Šarūnas Froļenko.
Viņa viedoklim piebalso bijušais Ceļu direkcijas vadītājs Egidijus Skrodenis.
“No vienas puses, mums visiem ir iPhone, Teslas, modernas automašīnas, un, no otras puses, mums, iespējams, joprojām ir lielākais grants ceļu īpatsvars. Tas ir kā staigāt koka tupelēs un Prada somā,” stāsta Egidijus Skrodenis, kurš direkciju vadīja no 2015. līdz 2017. gadam.
Autoceļu uzturēšanas un attīstības programmai valdība nākamgad budžetā paredzējusi 543 miljonus eiro.
“Ja mēs skatāmies uz algu un inflācijas pieaugumu, produktu cenu pieaugumu, degvielu, tas tiešām ir maz, jo tas ir tikpat, cik pirms trim gadiem,” argumentē pētnieks un Ceļu pētniecības institūta direktors Audrius Vaitkus.
Tomēr, pēc Finanšu ministrijas domām, tas vēl nav viss. Turklāt 130 miljoni eiro tiks novirzīti ceļu remontam un uzturēšanai no tā sauktā “solidaritātes nodokļa” no banku negaidītās peļņas. Vēl 42 miljoni eiro nāks no ES. Līdz ar to kopējie izdevumi ceļiem būs 715 milj.
Bet tie, kas atbild par ceļiem, saka, ka matemātika ir kļūdaina.
Proti, “solidaritātes nodoklis” tiks novirzīts militārajai mobilitātei, tāpēc to nevar izmantot ceļu remontam, saka Froļenko. “Jā, daļa no tā, iespējams, aizies uz Via Baltica, daļa uz poligonu pievedceļiem, daļa uz Miškinių tiltu, kas šobrīd netiek būvēts. Bet tas neuzlabos [citus ceļus].
“Ja finansējums paliks tāds, kāds tas ir, nākamgad mums būs jāizdara izvēle un jāizlemj, ko nedarīt,” piebilst Froļenko. “Vai apturēt Via Baltica un nepabeigt to nākamgad. Vai arī neuzsākt Utenas-Molētu ceļa remontu. Vai neremontēt tiltus. Vai arī neveikt kārtējos remontdarbus.
Bedrīšu labošana
Premjera padomnieks Kuodis apšauba, vai nauda, kas ir, tiek izlietota efektīvi.
“Vai mēs lāpām ceļus, nevis labojam tos no paša sākuma, kā tas ir, piemēram, Polijā. Ja redzi, ka ceļš tiek remontēts, tad redzams nofrēzēts gabals ar 20 centimetriem betona un tikai neliela asfalta kārtiņa virsū,” viņš stāsta.
Vaitkus atzīmē, ka pašvaldības lemj, vai ceļu vēlas pamatīgi sakārtot vai tikai aizlāpīt.
“Ja ceļam brūk visa konstrukcija [..] un nomainām tikai virskārtu, tad zinām, ka tas kalpos tikai 4–5 gadus, to darām naudas trūkuma dēļ. Un šos lēmumus nepieņem darbuzņēmēji,” saka Vaitkus.
Nodoklis elektromobiļiem?
Daļa finansējuma autoceļiem un to uzturēšanai nāk no benzīna akcīzes nodokļa. Ceļu apsaimniekotāji vēlētos iegūt lielāku ieņēmumu daļu, 80 procentus.
Speciālisti norāda, ka problēma ir tajā, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās degvielas iepirkumi. Pieaug arī elektromobiļu skaits, kas ceļus nolieto tikpat stipri kā parastie transportlīdzekļi, bet neveicina to uzturēšanu ar degvielas nodokļiem.
Ir skaidrs, saka Froļenko, ka ir pareizi jāpārdomā pašreizējā finansēšanas modelis – un būs jāievieš nodoklis elektromobiļiem.
“Mēs visi saprotam, ka šobrīd valdība vēlas stimulēt elektrisko automašīnu lietošanu. Bet kādā brīdī būs jābūt lūzuma punktam, un mums būs jāatrod nodoklis elektromobiļiem,” viņš saka.
Taču nodokļi ir nepopulāri, un jaunu ieviešana ir grūts uzdevums – kā piemēru var minēt pašreizējās valdības mēģinājumus ieviest īpašuma nodokli. Bijušais Ceļu direkcijas vadītājs Skrodenis stāsta, ka ir alternatīvas, piemēram, aizņemties vai ieguldīt privātos pensiju fondus. Bet pat šīs iespējas, viņš saka, vienmēr ir palikušas tikai runas.
