Bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs, kurš iepriekš paziņoja par plāniem kandidēt uz prezidenta amatu, apsūdzēja Rietumus, ka viņi nepilda solījumus piegādāt Krievijas sakaušanai nepieciešamos ieročus. Pēc Arestoviča domām, tas ir iemesls, kāpēc Ukrainas bruņotie spēki faktiski pārtrauca ofensīvu frontē.
“Patiesā atbildība gulstas uz tiem, kas mums, Ukrainai, solīja reālu atbalstu reāla, liela kara izvēršanai un to nesniedza. Lasi, uzmeta,” savā Telegram kanālā raksta Arestovičs.
Pēc viņa teiktā, Ukraina “uzvarēja savu karu” pirmajos mēnešos pēc Krievijas iebrukuma, un to varēja izbeigt arī tad ar pietiekamu Rietumu atbalstu. “Un tad sākās vēl viens karš. Un mēs nevarējām uzvarēt šo otru karu bez lidmašīnām un tāla darbības rādiusa raķetēm un piecas reizes vairāk krājumu sauszemes spēkiem. Nekas no tā nenotika. Mēs par to samaksājām milzīgu cenu,” sacīja politiķis. Viņaprāt, Rietumi atkal gatavojas “uzmest” Ukrainu, uzspiežot miera līgumu ar Krieviju.
“Darījuma” vispārīgās kontūras (piedod man, Kungs) būs šādas: nu, mēs tevī esam ieguldījuši tik daudz, un tu esi tik samaitāts un stulbs, ka tev tas neizdevās, tagad atstāj četrus reģionus Putinam, un labi. Tāpēc šīs mazās lietas man neder. Es esmu pret maksāt par nolaupīšanu, kas notiek kopš Budapeštas memoranda ar ukraiņu asinīm un mūsu zemēm. Un galvenā prasība un galvenais slogs būs jāceļ pret tiem, kas mūs iemeta lielajā karā, solot pilnīgu atbalstu un atstājot mūs bez tā. Un mūsu vadība ar savu stulbumu un korupciju ir devusi daudzus formālus un neformālus iemeslus, lai mūs krāptu, būtībā nodrošinot uzticamu argumentu kopumu Lielajiem Rietumiem, lai attaisnotu šo krāpniecību,” piebilda Arestovičs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ir pret to cilvēku nostāju, kuri vēlas apturēt konfliktu “par katru cenu”. “Būs grūti, ja ASV mainīs savu nostāju. Ja <…> Kongress un Baltais nams mainīs politiku, es teikšu: labi, mēs cīnīsimies bez jums,” brīdināja Zelenskis.
Iepriekš viņš noliedza, ka Ukrainas Rietumu partneri mēģinātu viņu pārliecināt uzsākt dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Visi zina manu attieksmi, kas sakrīt ar Ukrainas sabiedrības attieksmi. Mani šodien neviens nespiež. Tas viss notika kara sākumā un pirms kara. Šodien neviens neizdara spiedienu uz ES vai ASV līderiem,” viņš atzīmēja.
Tajā pašā laikā NBC avoti ziņoja, ka Amerikas un Eiropas amatpersonas ar Ukrainas vadību sākušas apspriest iespēju uzsākt miera sarunas ar Krieviju. Pēc izdevuma sarunu biedru teiktā, “delikātā” dialoga laikā tēma par to, no kā Ukrainai būs jāatsakās, lai panāktu mieru, tika skarta “ļoti vispārīgās aprisēs”.
Diskusijas notiek laikā, kad ASV un Eiropas amatpersonas bažījas, ka karš ir nonācis strupceļā un ka Rietumi nespēs uzturēt atbilstošu palīdzības līmeni Ukrainai kara uzliesmojuma dēļ starp Izraēlu un islāmistu grupējumu Hamas.
Zelenskis viedokli par “pata” situāciju karā nosauca par kļūdainu. Pēc viņa teiktā, Ukrainas ofensīva ir lēna, jo “Krievija kontrolē debesis” un atliek vien gaidīt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī iznīcinātājus F-16. Prezidents atgādināja, ka arī pērn fronte bija statiska, taču tad Ukrainas militārpersonām izdevās veikt izrāvienu Harkivas apgabalā. Tomēr, kā norāda NBC avoti, ja līdz gada beigām situācija nemainīsies, sāksies “steidzīgākas diskusijas par miera sarunām”.
Ukrainas vadība vairākkārt norādījusi, ka dialoga nosacījums ir pilnīga Krievijas karaspēka izvešana no valsts un visu okupēto teritoriju, tostarp Krimas, atgriešana. Kremlis uzstāja uz “ģeopolitiskās realitātes” atzīšanu.
Oficiāli dialogs starp Krieviju un Ukrainu par kara izbeigšanu beidzās 2022. gada maijā pēc Kijevas iniciatīvas, atklājoties civiliedzīvotāju slaktiņiem deokupētajā Bučā. Krievijas Aizsardzības ministrija un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs slaktiņu pilsētā, kurā tika atrasti vairāki desmiti līķu ar sasietām rokām, nodēvēja par “inscenētu”, apgalvojot, ka Kijivai rietumvalstis aizliedza turpināt sarunas ar Krieviju.
Putins apsūdzēja Ukrainu Stambulā parafēto miera līgumu izmešanā “vēstures miskastē”. Tāpat 2022. gada rudenī viņš anektēja Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus. Pēc tam Zelenskis parakstīja dekrētu, kas izslēdz dialoga iespēju ar Krieviju, kamēr Putins būs tās prezidents.
