Lai īstenotu “lielāko jauno projektu pēdējo desmitgažu laikā”, Rietumu kodolenerģijas kompānijas cenšas nolīgt tūkstošiem pensionētu inženieru un speciālistu. Par to, atsaucoties uz aptaujātajiem ekspertiem, valdības ierēdņiem un pašiem pensionētajiem kodolenerģijas darbiniekiem, raksta Financial Times
Kā atzīmē laikraksts, Rietumu uzņēmumi, kas būvē jaunus reaktorus, šobrīd cenšas pieņemt darbā desmitiem tūkstošu darbinieku. FT to saista ar intereses atjaunošanos par zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām uz klimata pārmaiņu fona un pašreizējo situāciju dēvē par pensionāru “sudraba cunami” (jēdzienu “sudraba cunami” parasti lieto, lai apzīmētu iedzīvotāju novecošanās tendenci).
Starp valstīm, kas cenšas atdzīvināt savu kodolrūpniecību, laikraksts min Indiju, ASV, Franciju, Lielbritāniju un Poliju. “Pensionāri ar daudzu gadu pieredzi ir bijuši pieprasīti kopš nozares zelta laikmeta, kas sākās 1950. gadu beigās, pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā devās lejupslīdē,” norāda raksta autori.
Kā FT pastāstīja 69 gadus vecais Žans Marks Mirokūrs , bijušais Francijas valsts kodolenerģijas operatora EDF inženieris, šobrīd pieprasījums pēc kodolspeciālistiem ievērojami pārsniedz piedāvājumu, jo ir parādījušās īpašas programmas nozares atdzīvināšanai. “Es mīlēju savu darbu. <…> Mēs zinām, ka vajadzības ir, un būtu kauns nedalīties pieredzē,” atzīmēja pensionārs.
Papildus Francijai palielināts pieprasījums pēc kodolstrādniekiem vērojams arī ASV, kur līdz 2030. gadam nozarei būs nepieciešami aptuveni 55 tūkstoši jaunu speciālistu. FT pašreizējo talantu deficītu saista ar paaudzes aiziešanu pensijā. Tādējādi saskaņā ar Francijas tirdzniecības organizācijas Gifen datiem no 60 tūkstošiem jaunu darbinieku kodolenerģijas pamatdarbiem, kas Francijai būs nepieciešami līdz 2033. gadam, puse ir vajadzīga, lai aizstātu cilvēkus, kuri aiziet pensijā.
“Pieprasījums [pēc pensionāriem kodolenerģētikas jomā] ir patiešām pieaudzis,” FT sacīja Marī Pjēra de Montesa, enerģētikas eksperte uzņēmumā Experconnect, kas specializējas pensionāru nodarbināšanā . Pēc viņas teiktā, gadiem ilgi samazināto investīciju dēļ kodolrūpniecībā darbinieku atlase tika iesaldēta, un pensionāru prasmes kļuvušas “zelta vērtas”.
Nozares pārstāvji sacīja FT, ka darbā pieņemšanas problēmu varētu atvieglot, pieņemot darbā jauniešus, kuri ir noraizējušies par klimata pārmaiņām. Eksperti atgādināja, ka atomenerģētikā kaitīgo izmešu nav. Tā Mičiganas Universitātes kodolinženieru katedras vadītājs Tods Alens atzīmēja, ka laikā no 2023. gada pavasara līdz 2024. gadam studentu skaits viņa nodaļā pieaudzis par gandrīz 50% – no 53 līdz 79 studentiem. “Ilgu laiku skaitļi ar katru gadu kļuva mazāki. Tagad kaut kas var mainīties,” viņš norādīja.
