Polijas varas iestādes uzskata, ka raķetes nokrišana Polijas ciematā Przewoduv ir “negadījums”, kas saistīts ar Ukrainas pretgaisa aizsardzību, nevis “apzināts Krievijas uzbrukums”.
Trešdien pasaules līderi, kas pulcējās uz G20 sanāksmi Indonēzijas salā Bali, sarīkoja ārkārtas sanāksmi pēc tam, kad divi poļi gāja bojā sprādzienos, ko izraisīja raķete Przewoduv, ciematā Polijas austrumos netālu no robežas ar Ukrainu. Sanāksmē piedalījās vadītāji no ASV, Vācijas, Kanādas, Nīderlandes, Japānas, Spānijas, Itālijas, Francijas un Apvienotās Karalistes.
Pēc ASV prezidenta Džo Baidena domām, “maz ticams”, ka raķete, kas Polijā nogalināja divus cilvēkus, tika izšauta no Krievijas.
Vienlaikus amerikāņu līderis pauda atbalstu Varšavas izmeklēšanai par incidentu ar “Krievijas ražoto” raķeti, kā to nodēvēja Polijas varas iestādes.
Intervijā medijiem Dags Bendovs, eksperts no Cato institūta (Doug Bwndow, CATO institūts) sacīja, ka prezidents Putins ar masveida uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas objektiem “vēlas atrasties vislabākajā pozīcijā pēc zaudējumiem kaujas laukā”.
“Šādi raķešu triecieni liecina par šī kara eskalācijas briesmām. Labā ziņa, dīvainā kārtā, ir tā, ka tās acīmredzot bija Ukrainas, nevis Krievijas raķetes, kas nozīmē, ka NATO neiejauksies. Bet tas arī parāda, cik svarīgs šis jautājums ir NATO, ja tā būtu Krievijas raķete. Baidena administrācija nepārprotami vēlas palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā, savukārt Vašingtona nevēlas konfliktu ar Krieviju. Tādējādi šķiet, ka prezidents Baidens ieņem ļoti šauru nostāju attiecībā uz Ukrainas nodrošināšanu ar ieročiem, bet ne visiem, un ir piesardzīgs pret raķešu uzbrukuma incidentu. Un Baltā nama administrācija ir pelnījusi atzinību par to, ka pats prezidents atzina, ka tā šķita Ukrainas, nevis Krievijas raķete. Lai gan pašreizējai administrācijai nav viegli. Krievija izmanto savu militāro pārākumu tā, lai lauztu ukraiņu morāli, vismaz krievi tā cer.
Es domāju, ka Putins skaidri parāda, ka viņš nopietni attiecas pret šo karu. Viņš negrasās padoties un patiesībā vēlas ieņemt stingrāku pozīciju sarunās, kuras, kā daudzi no mums cer, galu galā kļūs par sarunām starp šīm abām valstīm. Viņš vēlas pēc zaudējuma kaujas laukā atrasties pēc iespējas labākā pozīcijā,” uzsvēra Dags Bendovs. galu galā kļūs par sarunām starp abām valstīm. Viņš vēlas pēc zaudējuma kaujas laukā atrasties pēc iespējas labākā pozīcijā,” uzsvēra Dags Bendovs.
Bijušais karjeras diplomāts un tagad Randas pētniecības centra analītiķis Viljams Kortnijs (William Courtney, Adjunct Senior Fellow, Rand Corporation, former US Ambassador) intervijā medijiem sacīja, ka Ziemeļatlantijas alianses locekļi, kā arī Ukraina, uz incidentu ar raķeti “reaģēja adekvāti.”
Turklāt viņš uzskata, ka: “Acīmredzot incidenta vietā tika atrastas Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķetes S-300 daļas. Visticamāk, ka šī raķete tika izmantota, lai iznīcinātu vienu no Krievijas raķetēm, kas izšautas uz Ukrainu. Tātad poļi un ukraiņi reaģēja adekvāti. Es domāju, ka poļi, iespējams, atcēla vai nepieprasīja NATO 4.panta diskusiju Briselē. 4. pants attiecas uz to, vai pastāv valsts drošības apdraudējums. Tātad NATO vajadzētu pieļaut šādas diskusijas. Tāpēc, manuprāt, reakcija Eiropā un Polijā bija diezgan stingra. Baidena administrācijas soļu galvenais mērķis bija nosodīt Krievijas raķešu uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai pēc Hersonas zaudēšanas. Un mēs to esam redzējuši arī iepriekš. Mēs esam redzējuši raķešu uzbrukumu vilni civiliem mērķiem, piemēram, pēc tam, kad ukraiņi uzbruka Kerčas tiltam. Un šie raķešu uzbrukumi, iespējams, ir kara noziegumi. Tāpēc ASV un Rietumi ir nosodījuši šos uzbrukumus.”
Tajā pašā laikā viņš Viljams Kortnijs īpaši akcentēja: “Principā šādiem soļiem īsti nav lielas ietekmes uz to, vai sarunas notiks. Parasti sarunas par miera noregulēšanu notiek, kad abas puses ir nogurušas no kara. Tomēr šķiet, ka gan Ukrainas, gan Krievijas puse vēlas turpināt karadarbību. Turklāt Ukrainas pusei tagad kaujas laukā ir, tā teikt, militārais pārsvars, un to var noturēt visu ziemu. Vai ziemā būs pauze, nav skaidrs. Tāpēc šobrīd nav īstais brīdis sarunām. Neskatoties uz Kremļa aprēķiniem, raķešu triecieni pret civilo infrastruktūru patiesībā maz ietekmē pušu pozīcijas līdz ar iespējamu sarunu atsākšanu.
