Krievijas ekonomika turpina izjust sankciju ietekmi uz naftas un naftas produktu eksportu, ziņo Bloomberg . Aizvadītās nedēļas laikā saistībā ar jaunajām ASV sankcijām pret “ēnu floti” un Krievijas naftas cenu kritumu, Krievijas budžets ir zaudējis gandrīz 8% no peļņas, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.
Krievija arī saskaras ar klientu zaudēšanas problēmām, ziņo Reuters. Tāpat Klusā okeāna maršrutā noteikto sankciju dēļ no deviņām pēc jaunu sankciju ieviešanas nosūtītajām kravām tika izkrautas tikai divas. Ikdienas jūras jēlnaftas plūsmas nedēļas laikā samazinājās par 4%.
Turcija joprojām ir vienīgais Eiropas kuģniecības galamērķis Krievijas rietumu ostām, un sūtījumi uz valsti ir samazinājušies pirmo reizi piecu nedēļu laikā. Tikmēr sūtījumu apjoms uz Āziju ir pieaudzis, bet joprojām ir par 15% zem vidējā līmeņa pēdējā maksimuma līmenī, kas tika novērots oktobrī.
G7 valstis (Lielbritānija, Vācija, Itālija, Kanāda, Francija, Japāna un ASV) un ES 2022. gadā ieviesa cenu griestus naftai un naftas produktiem no Krievijas, bet ES valstis ieviesa embargo naftas importam no Krievijas. 2022. gada beigās. Taču vairākus mēnešus Krievijas varas iestādes sekmīgi pārdeva naftu un naftas produktus par cenām, kas pārsniedza G7 un ES valstu noteiktos limitus trešajām valstīm, piegādājot to pa jūru, izmantojot “ēnu floti” un vairāku starpnieku firmu ķēdes.
Šā gada 10.janvārī ASV noteica sankcijas pret 187 Krievijas flotes kuģiem, tai skaitā “ēnu”. Tie pērn pārvadāja piekto daļu no visa Krievijas naftas eksporta. Partneri trešajās valstīs var pieņemt kravas no šādiem kuģiem līdz 12.martam, ja tie ir fraktēti pirms 10.janvāra.
Sankciju sarakstā bija arī kuģi, kas neiebrauca Krievijas ostās, tie jūrā paņēma naftu no Krievijas tankkuģiem un pēc tam nodeva to starpniekiem. BBC norāda, ka ar šiem pasākumiem ASV varas iestādes cer atņemt Krievijai “miljardus dolāru” katru mēnesi.
