Piektdienas, 11. jūlija, negaiss ar spēcīgo lietu, vēju un lielgraudu krusu postījumus radījis lokāli – atsevišķos reģionos, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. ERGO patlaban saņemti pāris desmiti nekustamā īpašuma un KASKO apdrošināšanas pieteikumu – teju visi no Smiltenes novada, bet atsevišķas atlīdzības pieteiktas arī par vēja postījumiem Limbažu un Ropažu novadā.
Smiltenes novada Bilskas un Palsmanes pagastā vairākām privātmājām un saimniecības ēkām lielgraudu krusa aptuveni 7 cm diametrā sabojājusi šīfera un polikarbonāta jumta segumus, atsevišķos gadījumos izsitot jumtā caurumus. Savukārt Limbažu un Ropažu novadā īpašumi cietuši no spēcīgajā vējā nolauztiem koku zariem – bojāts žogs, jumts un ēkas fasāde.
Visas KASKO atlīdzības par negaisa radītajiem automašīnu bojājumiem patlaban pieteiktas no Smiltenes novada – šeit lielgraudu krusa vairākiem auto sabojājusi virsbūvi un vismaz vienam transportlīdzeklim sasists arī priekšējais vējstikls. “Krusas radīto bojājumu apmērs tiek vērtēts pēc tā, kādas ir remonta izmaksas, lai transportlīdzekli atgrieztu iepriekšējā stāvoklī. KASKO atlīdzība šajā gadījumā var būtiski atšķirties atkarībā no tā, cik ļoti krusas graudi sabojājuši auto – no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Ja krusas radītās buktes nav dziļas, ar īpašu remonta tehnoloģiju ir iespējams auto virsbūvi iztaisnot, nepārkrāsojot automašīnu, taču piektdienas krusas radītie bojājumi ir salīdzinoši dziļi, kas ietekmēs arī remonta izmaksas un atlīdzību apjomu,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
“Sagaidām, ka tuvākajās dienās pieaugs ar 11. jūlija negaisu saistīto atlīdzību pieteikumu skaits, taču pagaidām redzam, ka negaisa nodarījums šoreiz ir bijis izteikti lokāls. Citus gadus esam piedzīvojuši dabas stihijas ar pieteikumiem teju no visas Latvijas, bet pēc šī negaisa tie ir tikai daži, konkrēti apvidi un arī pieteikumu skaits ir salīdzinoši mazāks,” stāsta S. Rubene.
“ERGO klientus, kuri vēl nav paspējuši pieteikt negaisa radītos nodarījumus, aicinām apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem pievienot postījumu fotoattēlus un informāciju iesniegt ERGO mājaslapā – tas paātrinās atlīdzības izskatīšanas gaitu,” saka ERGO pārstāve.
Viņa arī atgādina: “Pēc līdzīgām dabas stihijām parasti saņemam daudz jautājumu par to, vai KASKO un nekustamā īpašuma apdrošināšana sedz krusas risku. Te jāuzsver, ka krusas radīto bojājumu risks bez papildu piemaksas ir iekļauts gan ERGO KASKO, gan nekustamā īpašuma apdrošināšanas standarta segumā kā viens no dabas stihiju riskiem.”
ERGO dati liecina, ka dabas stihiju radīto zaudējumu apjomam pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bijusi pieaugoša tendence un ERGO Latvijā par tiem atlīdzībās izmaksāja vairāk nekā pusotru miljonu eiro, kas ir par 41% vairāk nekā 2023. gadā.
