Polārie reģioni sasilst ātrāk nekā citi planētas reģioni, un Antarktīda nav izņēmums. Okeāna karstuma viļņi un ledus zudums ir kļuvuši gandrīz ikdienišķi. Ilgtermiņa veģetācijas novērojumi Antarktikas pussalā ir parādījuši, ka to platība pēdējo 40 gadu laikā ir palielinājusies gandrīz 10 reizes. Satelītu pētījumi ir apstiprinājuši vietējās veģetācijas ārkārtējo reakciju uz klimata pārmaiņām.
Antarktīdas pussala ir lielākā no Antarktīdas kontinenta pussalām. Tā stiepjas uz ziemeļiem 1300 kilometru garumā, un galējais punkts atrodas tikai tūkstoš kilometru attālumā no Patagonijas.
Ekseteras universitātes zinātnieki kopā ar kolēģiem no Hertfordšīras universitātes un Britu Antarktīdas dienesta izmantoja satelīta datus, lai novērtētu Antarktīdas pussalas apzaļumošanās ātrumu, reaģējot uz klimata pārmaiņām. Ja 1986. gadā veģetācijas sega aizņēma viena kvadrātkilometra platību, tad 2021. gadā tā ir jau gandrīz 12 kvadrātkilometru liela.
Zinātnieki arī noskaidroja, ka apzaļumošanās pēdējos gados – no 2016. līdz 2021. gadam salīdzinājumā ar kopš 1986. gada novēroto – paātrinājusies par 30 procentiem, gadā aptverot 400 tūkstošus kvadrātmetru. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature Geoscience.
Iepriekšējā zinātniskajā rakstā tie paši autori pētīja Antarktīdas pussalas ekosistēmu, galvenokārt sūnu, paraugus. Izrādās, ka pēdējo desmitgažu laikā augu augšanas ātrums ir dramatiski pieaudzis. Tagad šos secinājumus apstiprinājuši satelīta dati.
“Antarktīdas pussalā sūnas aug ļoti skarbos apstākļos. Ir tikai sniegs, ledus, akmeņi ar plānu veģetācijas kārtiņu, kas tomēr ir stipri saaugusi. “Tas parādīja, kā plašo, izolēto tuksnesi ietekmē cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas,” skaidroja ekologs Tomass Rolands no Ekseteras, viens no darba autoriem.
Tā kā šīs ekosistēmas nostiprinās un klimats sasilst, apstādījumu platība palielinās, norāda pētījuma līdzautore glacioloģe Ollija Bārtleta.
“Antarktīdā nav augsnes vai tās ir ļoti nabadzīgas. Jebkāda augu augšana papildina organiskās vielas un veicina augsnes veidošanos, tādējādi potenciāli paverot ceļu citu augu augšanai,” piebilda zinātniece.
Līdz ar to palielinās ekotūristu, zinātnieku un citu kontinenta apmeklētāju ievesto invazīvo sugu riski. Raksta autori uzstāj uz nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem, kas noskaidros Antarktīdas zaļināšanas tendences mehānismus. Tas nepieciešams, lai pētītu Antarktīdā notiekošās izmaiņas un aizsargātu ekoloģisko situāciju.
