ANO Cilvēktiesību padomes Starptautiskā komisija uzskata, ka Krievijas mediju loma Ukrainas kara atspoguļošanā ir postoša
Neatkarīgā starptautiskā komisija noziegumu izmeklēšanai Ukrainā ANO Cilvēktiesību padomē vakar prezentēja ziņojumu, kurā īpaši norādīts, ka dažu Krievijas mediju retorika izskatās pēc kūdīšanas uz genocīdu.
Komisija arī vēlreiz pauda dziļas bažas par Krievijas armijas Ukrainā pastrādāto pārkāpumu un noziegumu apmēru un nopietnību, kā arī uzsvēra nepieciešamību saukt vainīgos pie atbildības. Tikmēr šis bija komisijas sākotnējais ziņojums. Detalizēts ziņojums tiks publiskots ANO Ģenerālajā asamblejā šī gada oktobrī.
ANO Starptautiskā komisija savos secinājumos nebija pietiekami viennozīmīga par prokremlisko mediju lomu karā, ko Krievija uzsāka pret Ukrainu, komentārā medijiem sacīja Saharova centra direktors Sergejs Lukaševskis
Pēc viņa domām, ziņojumā teikts, ka dažas publikācijas izskatās “kā kūdīšana uz genocīdu Ukrainā”.
“Šeit ir svarīgi saprast, ka tautas apziņā genocīds galvenokārt ir saistīts ar briesmīgām zvērībām un slaktiņiem: holokaustu, armēņu genocīdu un Ruandu,” viņš skaidroja. – Bet patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un cita starpā ietver tos pasākumus, kas veicina etnisko vai reliģisko grupu izzušanu pat ar nevardarbīgām metodēm. Attiecīgi, cik es varu pateikt, visticamāk, ziņojuma autori ievēro šo definīciju.
Krievijas masu mediju retorikā izsekojama ļoti skaidra līnija, turpināja cilvēktiesību aktīvists: ”Viņi aicina iznīcināt tā saukto ukraiņu nacismu, ko viņi burtiski saista ar ukraiņu pašapziņu, ukraiņu identitāti. Protams, prokremliskajos medijos nav atklāti aicinājumi fiziski iznīcināt visus ukraiņus. Bet patiesībā, ja paturam prātā, ka Ukrainā pārliecinošs iedzīvotāju vairākums, kā apgalvo Krievijas mediji, ir “ukronacisti”, tad ar viņiem ir atļauts cīnīties ar jebkādiem līdzekļiem – gan vardarbīgiem, gan izmantojot kultūras spiedienu. No tā ir viegli novilkt tālāku loģisku ķēdi uz faktu, ka ukraiņi būtībā ir jāiznīcina kā tauta.
Tāpat Krievijas mediji dara visu iespējamo, lai attaisnotu Kremļa politiku pret ukraiņu bērniem, uzsvēra Sergejs Lukaševskis: ”Kā zināms, viņu ir daudzi tūkstoši, un viņiem bieži vien ir vecāki vai radinieki Ukrainā. Šie bērni tiek piespiedu kārtā pārvietoti pa Krievijas teritoriju un ievietoti krievu ģimenēs un bāreņu iestādēs. Bet ANO Konvencijā par genocīda novēršanu ir ļoti konkrēts punkts – konkrēti par bērnu piespiedu izvešanu no okupētajām zemēm.
Tā kā Krievijas mediji šādu varas iestāžu rīcību attaisno, to automātiski var uzskatīt par aicinājumu uz genocīdu, secināja Saharova centra direktors.
Diemžēl Krievijas vispārējā politika, kā arī tās pilnībā kontrolētie mediji, ir vērsti uz starpetniskā naida izraisīšanu, ja mēs runājam par Ukrainu, norādīja publicists Grigorijs Amnuels. Viņaprāt, ne velti prokremliskie mediji visbiežāk saka un raksta “ukraiņi”, nevis Ukrainas pilsoņi.
“Un tas neskatoties uz to, ka Ukraina ir daudznacionāla valsts,” skaidroja Amnuels – Mediju ietekme, kas paklausīgi pilda Kremļa gribu, noved pie nemitīga situācijas saasināšanās procesa valsts iekšienē. Protams, Krievija tuvojas brīdim, kad, pieaugot zaudējumiem karā, pilnīgi iespējams sagaidīt jaunas iracionālas apsūdzības visiem pēc kārtas, un aicinājumus uz masu represijām. Pie tā vienlīdz vainīgi būs gan varas iestādes, gan mediji.
Krievu mediji izpilda un pat “pārsniedz” Kremļa norādījumus, saka Grigorijs Amnuels:
“Tieši tādu situāciju mēs labi zinām no pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad, reaģējot uz normatīviem, kas nāca no augšas, no vietām tika sūtītas telegrammas ar lūgumu palielināt šo represiju mērogu. Diemžēl šī tradīcija turpinās. Protams, šī ir divvirzienu kustība: vispirms Kremlis dod norādījumus, bet pēc tam, pašu mediju mudināts, kļūst vēl vairāk saniknots. Šī tendence veido mūsdienu Krievijas portretu.
Bieži vien mūsdienu Krievijas mediji savā ziņā ir pārāki pat par Staļina laika publikācijām, atzīmēja publicists.
“Tas ir dabisks process. Vairāki federālo kanālu televīzijas vadītāji jau sen ir aptraipījuši sevi līdz galējam līmenim. Viņiem nav atpakaļceļa, tāpēc viņi uzsildīs naida liesmas līdz pēdējam punktam, “dehumanizējot” pirmām kārtām Krievijas sabiedrību,” viņš secināja.
