Dezinformācija par vakcīnām ir palielinājusi veselības aprūpes sabrukuma un slikta uztura krīzi, ziņo UNICEF un PVO. Par to raksta The Guardian
Konflikti ir kavējuši centienus vakcinēt bērnus visā pasaulē, brīdinājuši veselības aizsardzības vadītāji, jo jaunie dati liecina, ka aptuveni 14,5 miljoni bērnu nebija saņēmuši nevienu imunizācijas devu.
Vairāk nekā puse bērnu dzīvo valstīs, kur bruņoti konflikti vai citas humanitāras krīzes ir radījušas trauslas un neaizsargātas situācijas, liecina ANO Bērnu aģentūras UNICEF un Pasaules Veselības organizācijas dati.
Karš Sudānā ir izraisījis milzīgu nevakcinēto bērnu skaita pieaugumu — no aptuveni 110 000 2021. gadā līdz aptuveni 701 000 pagājušajā gadā. Jemenā ir 580 000 nevakcinētu bērnu, salīdzinot ar 424 000 pirms trim gadiem.
Papildus 14,5 miljoniem “nulles devas” bērnu 2023. gadā 6,5 miljoni bērnu bija “nepietiekami vakcinēti”, kas nozīmē, ka viņi nebija saņēmuši visas ieteicamās devas.
Abi rādītāji ir pieauguši salīdzinājumā ar 2022. gadu, pirmdien paziņoja amatpersonas, brīdinot, ka, neraugoties uz progresu dažos reģionos, starptautiskais mērķis līdz 2030. gadam uz pusi samazināt to bērnu skaitu, kuri saņem nulles devu, ir neatbilstošs.
Dr Ketrīna O’Braiena, PVO imunizācijas un vakcīnu departamenta direktore, sacīja: “Tas pakļauj riskam visneaizsargātāko bērnu dzīvības.”
Viņa sacīja, ka bērniem, kas atrodas humānās palīdzības iestādēs, “trūkst arī drošības, viņiem trūkst uztura, viņiem trūkst veselības aprūpes, un, visticamāk, šo iemeslu dēļ viņi mirst no slimības, ko var novērst ar vakcīnu, ja viņi slimos”.
Pasaules vakcīnu pārklājumam vēl ir jāatgriežas 2019. gada līmenī, pirms Covid-19 pandēmija izjauca imunizācijas programmas. Tajā gadā 12,8 miljoni bērnu tika klasificēti kā “nulles devas” un vēl 5,5 miljoni bērnu bija nepietiekami vakcinēti.
Vairāk nekā puse no pasaulē nulles devas saņēmušajiem bērniem dzīvo 10 valstīs, kuras, pēc amatpersonu teiktā, ir “sajaukums no bērniem ar lielu dzimšanas kohortu, vājām veselības sistēmām vai abām”.
Tajos ietilpst Nigērija, Indija, Kongo Demokrātiskā Republika un Indonēzija. 2023. gadā sarakstam pievienojās Sudāna, Jemena un Afganistāna.
Unicef Sudānas pārstāvis Duglass Hegemans sacīja, ka valsts veselības sistēma kara laikā ir sabrukusi.
“Valsts vakcinācijas pārklājums ir strauji samazinājies no 85% pirms kara līdz aptuveni 50% pašlaik, un rādītāji ir vidēji 30% aktīvās konflikta zonās un tikai 8% Dienviddārfūrā,” viņš teica.
Ar vakcīnu novēršamu slimību, piemēram, masalu, masaliņu un poliomielīta, uzliesmojumi bija izplatīti, piebilda Hagemans.
Vakcinācijas līmenis Jemenā bija “satraucoši zems”, sacīja Unicef pārstāvis šajā valstī Pīters Hokinss.
“Situāciju ir saasinājuši vairāki faktori, kas pēdējos gados ir vēl vairāk pasliktinājušies, tostarp veselības aprūpes pieejamības trūkums, vilcināšanās ar vakcīnām un sociāli ekonomiskās un politiskās krīzes saasināšanās,” viņš teica.
O’Braiena brīdināja, ka pandēmijas laikā izplatītā dezinformācija “turpina atbalsoties daudzās valstīs un faktiski izraisa nāvi”.
ANO ziņojumā teikts, ka ir ievērojami palielinājies HPV vakcīnas pārklājums, kas var aizsargāt pret dzemdes kakla vēzi, taču tā joprojām ir jāievieš 51 valstī, tostarp Ķīnā un Indijā
