Vladimira Putina negaidītais brauciens uz okupētajiem Ukrainas apgabaliem, kur Krievijas prezidents tikās ar specdienestu aizsardzībā esošajiem ģenerāļiem un pasniedza viņiem ikonu, bija atbilde uz dezinformācijas plūsmām, ko Kremlis saņem no frontes.
Brauciens, par kuru Kremlis paziņoja otrdien, noticis dēļ Putina vēlmes pašam pārliecināties, kas notiek armijā, laikrakstam The Moscow Times atklājis Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošs avots.
“Aizsardzības ministrija baro valsts vadību ar dezinformāciju par stāvokli armijā,” viņš skaidro. – Sagrozītas informācijas, labvēlīga redzējuma sniegšanas sistēma tika uzbūvēta no augšas uz leju. Katrs padotais zina, kas jādara, lai viņa priekšnieki būtu laimīgi.
“Melu konveijers” sāka darboties jau pirms kara sākuma. Un tas negatīvi ietekmēja krievu spēku un spēju novērtējumu, kā arī spēku samēra novērtējumu ar Ukrainu, lemjot par iebrukuma sākšanu, stāsta avots.
Pēc viņa teiktā, Putins vēlējies sazināties ar cilvēkiem, kuriem nav tiešas piekļuves viņam, jo viņi ir pakļauti aizsardzības ministram Sergejam Šoigu.
Pats Šoigu, kā arī Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs nebija ieradies sanāksmēs, kurās Putins, pēc Kremļa teiktā, tikās ar ģenerāļiem militārajā štābā Hersonas apgabalā, kā arī Krievijas Nacionālās gvardes štābā Luhanskas apgabalā.
Vizīte, ko Kremlis pasniedza gandrīz kā ceļojumu uz kara zonu, tika aicināta parādīt Krievijas sabiedrībai un pretiniekiem, ka Putins, tāpat kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, var personīgi kontrolēt situāciju frontē, nevis tikai dot norādījumus no bunkurs”.
Tā ir Putina propagandas un politikas padomnieku iniciatīva, saka Oļegs Ignatovs, Starptautiskās krīzes grupas vecākais analītiķis. Prezidenta administrācijas priekšnieku vietnieki Aleksejs Gromovs un Sergejs Kirijenko iestājas par Putina personīgo dalību pasākumos, sacīja Ignatovs.
“Pats Putins acīmredzot nekad īsti nav gribējis to darīt, bet Gromovs un Kirijenko viņam to iesaka. Viņiem ir jāparāda, ka Krievijas prezidents šajā ziņā nav sliktāks par Ukrainas prezidentu Zeļenski,” skaidro eksperts.
Kad vizīte notika patiesībā, nav precīzi zināms. Kremlis apgalvo, ka Putins militāro štābu apmeklējis pēc pareizticīgo Lieldienām, kas tika svinētas 16.aprīlī. Taču šis apgalvojums liek apšaubīt faktu, ka oriģinālajā video klipā Putins, pasniedzot ikonu militārpersonām, saka frāzi, no kuras izriet, ka pasākums notiek pirms Lieldienām.
Neilgu laiku pēc pirmā videoklipa publicēšanas Kremlis to noņēma un publicēja jaunu, kur trūkst frāzes par gaidāmajām Lieldienām, rakstīja medijs ”Agentura”.
Kāds Kremlim tuvu stāvošs avots, kurš lūdza palikt anonīms, sacīja, ka brauciens patiešām varēja notikt agrāk.
“Ukrainas iebrukuma gada laikā Putins konservus lieto daudz biežāk – tas ir, pasākums notiek vienā dienā, bet par to tiek ziņots pavisam citā. Tas ir saistīts ar drošības ieteikumiem,” skaidro avots.
Slepenības un spiegu mānijas atmosfēra, kas pārņēma Kremli un Krievijas augstāko vadību, noveda pie tā, ka pat Ukrainā esošās armijas komandieriem fakti kļuva zināmi tikai no videohronikas.
“Situācija ir mežonīga,” atzīmē Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošs avots: Lielā Tēvijas kara laikā grupējumu un frontes komandieri bija labāk pazīstami nekā tagad.
“Tas, cita starpā, liecina par vadības stilu ne tikai Krievijas armijā, bet arī citās jomās,” viņš saka.
