Saaukstēšanās laikā un dažreiz veseliem cilvēkiem var rasties sajūta, ka vienā deguna pusē ir vairāk aizkritusi nekā otrā. Un gadās, ka viena nāss elpo, bet otra nez kāpēc ne. Tas nav iztēles auglis, bet gan normāla parādība, kurai pat ir zinātnisks izskaidrojums.
Visbiežāk sastrēgums tikai vienā nāsī ir saistīts ar procesu, ko sauc par deguna ciklu.
Mūsu ķermeņi apzināti virza vairāk gaisa caur vienu nāsi nekā otru un ik pēc dažām stundām pārslēdz to uz priekšu un atpakaļ, skaidro amerikāņu otolaringologs Maikls Beningers . Pastāvīga gaisa plūsma var izžāvēt nāsis un sabojāt to gļotādu, tāpēc šī atelpa ir nepieciešama.
Ja viss norit gludi, cilvēki pat nepamana pāreju, saka Beningers. Tomēr dažreiz sastrēgumu sajūta vienā pusē kļūst ļoti jūtama. Un dažos gadījumos tas var parādīties citu iemeslu dēļ – kas nav saistīti ar normālu deguna ciklu.
Kad tas nav bīstami
Sastrēgums vienā deguna pusē bieži kļūst pamanāms, kad esat saaukstējies, saka Apvienotās Karalistes terapeits Nišs Maneks. Viņasprāt, šādos gadījumos nav jāuztraucas.
“Kad mēs saaukstējamies, deguna asinsvadi paplašinās kā daļa no organisma imūnās atbildes reakcijas, un deguns sāk ražot vairāk gļotu. Šādas izmaiņas rada sastrēgumus, bet tas vairāk jūtams nāsī, kas šobrīd ir “izslēgta”, skaidro Maneks. – Nāsī, kur ieplūst pilna gaisa plūsma, sajūtas paliks normālas.
Kopumā asinsvadu paplašināšanās to iekaisuma dēļ – ne tikai saaukstēšanās dēļ – ir galvenais aizlikta deguna cēlonis. Šī situācija izraisa deguna audu pietūkumu, kas apgrūtina elpošanu “ar pilnu krūti”
Ja sastrēgumu izraisa saaukstēšanās, tas parasti pāriet 1-2 nedēļu laikā. Ja tas ilgst ilgāk, iemesls var būt alerģija.
Bērniem tādu pašu ilgstošu diskomfortu vienā pusē var izraisīt arī adenoīdi – patoloģiski palielinātas nazofaringeālās mandeles. Tie atrodas rīkles aizmugurē un ir daļa no imūnsistēmas, jo tie palīdz notvert kaitīgos mikrobus, kas nonāk organismā caur degunu un muti. Kad mandeles pietūkst, tās var apgrūtināt elpošanu — tas var notikt tikai vienā pusē. Bet pieaugušajiem līdzīgs deguna obstrukcijas cēlonis ir reti sastopams: parasti paši adenoīdi kļūst mazāki un izzūd līdz pieauguša cilvēka vecumam.
Dažādi ārēji kairinātāji un aukstais laiks arī var izraisīt vienas nāsis pietūkumu, kas radīs sastrēguma sajūtu tajā. To parasti izraisa dūmi, ķimikālijas un citas spēcīgas smakas, jo tās kairina deguna gļotādu un izraisa iekaisumu. Sausam gaisam ir tāda pati ietekme, īpaši apsildāmās telpās.
Turklāt nereti aizlikta sajūta tikai vienā deguna pusē rodas tiem, kuri dod priekšroku gulēt uz sāniem – nāsī, kas atrodas tuvāk spilvenam. Šim sastrēgumam vajadzētu izzust, tiklīdz pamostaties, izkāpjat no gultas un sākat staigāt. ASV strādājošais otorinolaringologs Masayoshi Takashima skaidro: tas ir saistīts ar faktu, ka, guļot uz sāniem, asinis vairāk plūst vienā deguna pusē.
“Tāpēc cilvēki naktī parasti jūt nedaudz vairāk aizlikumu nekā dienā,” viņš atzīmē.
Vēl viens šīs sajūtas iemesls var būt deguna starpsienas izliekums vai pārvietošanās, atzīmē ārsti . Pēc viņu domām, tas notiek daudziem cilvēkiem, taču lielākajai daļai no tiem novirzīta starpsiena nekādus simptomus neizraisa – var pat nenojaust, ka tā ir.
Ja izliekums ir tik nopietns, ka dažkārt noved pie pilnīgas vienas deguna puses aizsprostošanās ar tādu pašu saaukstēšanos, tad situācija ir jāapspriež ar ārstu. Lai atvieglotu stāvokli šādos gadījumos, tiek nozīmēti medikamenti tūskas mazināšanai, un, ja no tās nevar izvairīties, tad starpsienas stāvokli var koriģēt ar operācijas palīdzību. Pie ārsta ir jāvēršas arī par iespējamu starpsienas novirzi, ja regulāri rodas deguna asiņošana, sāpes, trokšņaini elpojat miega laikā un dodat priekšroku gulēt uz noteikta sāna.
Kad atskan trauksmes signāls?
Dažos gadījumos pastāvīgs sastrēgums vienā pusē var liecināt par strukturālu elpceļu problēmu, kas ierobežo pilnvērtīgu drenāžu, tas ir, satura plūsmu no dobumiem, saka Beningers . Par to var liecināt biežas vai hroniskas infekcijas, kas skar degunu.
Kā vienu no šīm strukturālajām problēmām otolaringologs nosauca deguna polipu klātbūtni. Parasti tie ir labdabīgi veidojumi, kas parādās gļotādas augšanas rezultātā un neizraisa sāpes. Tomēr polipi var tikt ievainoti un augt, pārvēršoties par ļaundabīgu audzēju. Tāpēc, ja tie ir klātesoši, ir vērts ik pa laikam apmeklēt ārstus – jo veidojumi, kas parādās tikai vienā pusē, tiek uzskatīti par īpaši aizdomīgiem .
Turklāt polipi nopietni pasliktina dzīves kvalitāti, traucējot miegu. Un tie var pat izraisīt obstruktīvu miega apnoju – patoloģiju, kas šajā laikā ir saistīta ar strauju elpošanas samazināšanos vai pilnīgu apstāšanos. Šāda krīze galu galā rada lielāku sirds un asinsvadu problēmu risku.
“Nekaitīgiem” polipiem, kas vienkārši traucē gļotu aizplūšanu, ārsts var izrakstīt dažādus medikamentus, lai atvieglotu simptomus un mazinātu veidojumu klātbūtnes sekas. Dažos gadījumos to noņemšanai var būt nepieciešama operācija.
Ja nesen esat guvis traumu (piemēram, sejas kaulu lūzumu) vai pārdzīvojis operāciju (pēc kuras uz sejas parādījās rētas) un ir kļuvis grūti elpot vienā pusē, tad arī tas ir iemesls, lai meklētu palīdzību.
Dažkārt – biežāk bērniem – sastrēgumu vienā nāsī var izraisīt svešķermeņu nokļūšana degunā. Otorinolaringologs Maikls Beningers šajā gadījumā iesaka mēģināt izpūst degunu, lai izstumtu priekšmetu. Bet, ja mēģinājums ir neveiksmīgs un redzami arī biezi izdalījumi vai strutas, tad noteikti pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar ārstu.
Atsevišķi atzīmēsim situācijas, kad nevarat elpot vienā deguna pusē un vienlaikus rodas citi netipiski simptomi, kas nepāriet vairākas dienas. Piemēram, paaugstināta spiediena sajūta sejā, zobu sāpes vai drudzis.
”Ja turpina izjust garšas un ožas zudumu, redzes pasliktināšanos un pastiprinātas sāpes, jums jādodas pie ārsta, lai novērtētu jūsu stāvokli. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pastāvīgi novērojat izdalīšanos vai asiņošanu tikai vienā deguna pusē”, skaidro amerikāņu otolaringologs Maikls Jons.
Īpaši svarīgi šādos gadījumos ir pierakstīties uz vizīti, ja kums jau ir diagnosticēta astma vai emfizēma.
