“Kara partija” Krievijas sabiedrībā turpina sarukt, kaujām ievelkas, upuru skaits pieaug un valsts pastiprina represijas, sējot masu apziņā trauksmi un bailes.
Aktīvo kara atbalstītāju “kodols” Krievijas Federācijā uz 2023. gada oktobra beigām bija samazinājies tikai līdz 12% – minimumam visā iebrukuma Ukrainā periodā, noskaidroja projekta ”Hroniki” sociologi.
Pētījumā pie karu atbalstošā “kodola” pieskaitāmi tie, kuri vienlaikus pauda atbalstu karam un neatbalstīs lēmumu par karaspēka izvešanu un miera sarunu sākšanu, nesasniedzot kara mērķus, kā arī uzskata, ka valsts izdevumu prioritātei ir jābūt. armija. Kopš gada sākuma to skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi: februārī tādu bija 22%, bet tagad viņu ir pusotru reizi mazāk nekā ātras kara beigšanas atbalstītāju. Tie ir 18,5% aptaujāto, kuri vienlaikus nav pauduši atbalstu karam, atbalstītu lēmumu par karaspēka izvešanu no Ukrainas un uzskata, ka tēriņu prioritātei jābūt sociālajai jomai, nevis armijai.
Pirmo reizi lēmumu par karaspēka izvešanu, nesasniedzot Kremļa izvirzītos mērķus, atbalstītu vairāk krievu nekā neatbalstītu, noskaidroja ”Hroniki”: 40% pret 33%. Tajā pašā laikā pirmo īpatsvars ir stabils, savukārt otro – tas ir, par labu kara turpināšanai līdz Putina mērķu sasniegšanai – sistemātiski samazinās: 2023. gada februārī viņu bija 47%, 2023. gada jūlijā. – 39%.
“Patiesībā runa ir par sakāves pieņemšanu: ievedu karaspēku, nesasniedzu mērķus, izstājos – zaudēju,” atzīmē projekta ”Hroniki” vadītājs Aleksejs Minjalo. Viņš uzsver, ka vairāk krievu šobrīd iestājas par šādu “juridisku zaudējumu” nekā par kara turpināšanu.
Par spīti uzvarošajiem varas iestāžu ziņojumiem par Krievijas ekonomikas stabilitāti un rekordlielo reālo algu pieaugumu 15 gadu laikā, arvien vairāk Krievijas pilsoņu izjūt sankciju “sāpes”, sūdzas par tukšumu makā un pieaugošo depresiju.
Saskaņā ar ”Hroniki”, 44% ģimeņu piedzīvoja ienākumu samazināšanos, katrs piektais respondents ziņoja, ka viņiem nepieciešamie medikamenti ir pazuduši, un vairāk nekā puse – 52% – teica, ka ir piedzīvojuši trauksmes lēkmes. Turklāt pēdējo īpatsvars kopš kara sākuma ir palielinājies par 20%.
Pat starp tiem, kas atbalsta pagarināšanu, katrs ceturtais (24%) saprot, ka militāro izdevumu palielināšana līdz rekordlielam līmenim kopš padomju laikiem radīs personisku ekonomisku kaitējumu. No tiem, kas runā par “SMO atbalstīšanu”, 18% uzskata, ka viņu finansiālais stāvoklis pasliktināsies pieaugošo kara izmaksu dēļ.
Pēc visiem nozīmīgajiem rādītājiem prokara grupas tagad ir mazākas nekā pretkara grupas, secina ”Hroniki”: “Kara atbalstītāju kodols ir absolūta minoritāte.”
