Pēdējā laikā daudzie raksti, sižeti, vēstules dažādos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, pat iesniegumi valsts kontrolējošām iestādēm par vecās tipogrāfijas ēku Valkā ir pārbagāti gan ar neprecīzu informāciju, gan savdabīgu faktu interpretāciju, gan rāda cik nepilnīgas ir autoru zināšanas par pašvaldības un tās vadības lomu šāda veida projektos. Tāpēc par visu pēc kārtas.
PAŠVALDĪBA NE ATĻAUJ – NE AIZLIEDZ.
Ir tikai divas uzņēmējdarbības jomas, kuras uzsākot Latvijā, jāsaņem pašvaldības atļauja.
Azartspēļu vietas atvēršana.
Par iespēju Valkas centrā atvērt vēl vienu azartspēļu zāli interese ir ļoti liela, bet mēs esam skaidri deklarējuši un šo apņemšanos pildām – centrā negribam redzēt ne otro, ne trešo spēļu vietu (jāteic, ka līdzīga izmēra pilsētās citviet Latvijā darbojas 3 – 4, pat 5 spēļu zāles).
Alkoholisko dzērienu ražošanai nelielos apmēros.
Šeit pašvaldība galvenokārt vērtē vai nepastāv risks, ka netiks maksāti nodokļi un veidosies ļoti lēta, nekvalitatīva alkohola tirdzniecības vieta.
Prasības ir gana stingras, tāpēc šādu atļauju nav daudz. Sidra darītava Ērģemē un alus gatavošana Valkas pagastā.
Cita veida uzņēmējdarbību – ieskaitot alkohola veikalu atvēršanu, pašvaldība tiešā veidā nevar ietekmēt – ne atļaut, ne aizliegt.
Tas attiecas arī uz dažādu objektu, tostarp nu jau slavenās automazgātavas būvniecību, arī mājas nojaukšanai pašvaldības atļauja nav jāsaņem. Vai tas nozīmē, ka katrs var būvēt jebkurā vietā jebkuru objektu? Nē! Būvniecības iespējas pašvaldībā regulē teritorijas attīstības plāns, kurā ir skaidri norādītas dažādas apbūves zonas – ne tikai norādot, ko šādā zonā var būvēt, bet arī – regulējot pieļaujamo stāvu skaitu.
Iedzīvotājiem ir ļoti lielas iespējas šo plānu ietekmēt, jo obligāti jārīko sabiedriskās apspriešanas. Plānam tiek gatavotas vairākas redakcijas, cenšoties maksimāli ņemt vērā iedzīvotāju iebildumus un ierosinājumus.
Pēdējie grozījumi Valkas novada teritorijas plānojumā tika pieņemti 29.12.2016. domes sēdē. Diemžēl iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāte bija neliela. Diskusijās neredzējām nevienu no tiem, kuri tagad aktīvi iesaistījušies vecās tipogrāfijas ēkas aizstāvēšanā. Kaut gan tieši šis ir likumīgs veids, kā ietekmēt attīstības procesus, arī vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ilgus gadus uz priekšu.
Ko pašvaldība var?
Kad uzņēmējs vai privātpersona ir iecerējis būvēt kādu objektu, viņš dodas uz domi un pārliecinās vai viņa projekts atbilst teritorijas attīstības plānam, kā arī vai par šādu objektu ir paredzēta publiskā apspriešana. Tad ar tehnisko projektu (arī ēkas nojaukšanai tādu vajag) dodas uz būvvaldi. Būvvalde pārliecinās, vai iecere atbilst teritorijas plānojumam, diskutē par objekta vizuālo izskatu un novietojumu (piemēram, kur atradīsies pievadceļi), uzdod saskaņot projektu ar attiecīgajām valsts un pašvaldības institūcijām (vides pārvaldi, sadales tīkliem, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļu utt.).
Ja augšminētās prasības ir ievērotas – būvvaldei nav tiesību neļaut vai apturēt būvniecību. Tieši šāda situācija bija ar veco tipogrāfijas ēku un plānoto automazgātavu.
Vai piemērotākā vieta?
Par iespēju Valkā būvēt automazgātavu ir interesējušās četras firmas. Tām visām domes pārstāvji ir rādījuši, mūsuprāt, piemērotākos zemes gabalus (blakus tirdzniecības centram Walk, pretī stadionam, Tālavas – Parka ielas krustojumā). Paskaidrojot, ka šis uzņēmējdarbības veids ir specifisks un ļoti atkarīgs no atrašanās vietas, divas firmas nolēma Valkā mazgātavu nebūvēt (tieši viņuprāt piemērotas vietas trūkuma dēļ), bet divas iegādājās privātus īpašumus. Viena – aiz veikala AIWA (netālu no veikala TOP), ir izņēmusi būvatļauju, bet domes rīcībā nav ziņu kad un vai tā uzsāks būvniecību. Otra – veco tipogrāfijas ēku. Tieši dažādo valsts institūciju prasību dēļ projekta realizācija iekavējās, jo sākotnēji investori cerēja sākt darbu jau pērngad.
Visi četri investori uzsvēra, ka sekmīgas ir tikai tās automazgātavas, kas atrodas pilsētas centrā, dzīvas ielas malā un ja tuvumā atrodas veikali, sabiedriskās ēdināšanas vietas. Acīm redzot, Puto automazgātava tieši tāpēc atradīsies vecās tipogrāfijas ēkas vietā.
Vai ir apdraudēta Pedele?
Pašapkalpošanās automazgātavām ir ļoti stingras vides prasības, tās tiek būvētas tā, lai notekūdeņi nenokļūst ārpus mazgātavas. Tāpēc uztraukumam par iespējamo Pedeles piesārņošanu nav nekāda pamata.
Toties Pedeli un Zāģezeru piesārņo samērā daudzie auto īpašnieki, kuri paši mazgā mašīnas Zāģezera krastā vai arī pie garāžām Pedeles krastā. Lai ar šiem vides piesārņotājiem cīnītos, ļoti noderētu sabiedrības atbalsts, jo pašvaldības policijai pietrūkst kapacitātes, lai spētu pilnībā šo negatīvo rīcību izskaust.
Ko pilsēta ir pazaudējusi?
Novada dome ļoti priecājas, ja kāds privātīpašnieks sakārto un atgriež aktīvā apritē kādu vēsturisku ēku. Diemžēl šādu piemēru ir ļoti maz. Godprātīga ēkas atjaunošana prasa lielus līdzekļus un to Valkā lielākoties nevar paveikt uz komerciāliem pamatiem (ieguldījumi ir lielāki nekā iespējams atpelnīt).
Taču esam neatlaidīgi – gan es personīgi, gan citi domes darbinieki gandrīz katru nedēļu komersantiem rāda gan pašvaldībai, gan privātpersonām piederošās tukšās vai daļēji tukšās ēkas, rosinot tur sākt vai paplašināt komercdarbību (viesnīca, restorāns, picērija, apavu veikals, zāģu veikals – darbnīca, foto pakalpojumi, nelielas ražotnes – tie ir galvenie virzieni, kuros aktīvi meklējam uzņēmējus).
Ar domes piedalīšanos ir daļēji izdevies piepildīt bijušo Krājbankas ēku. Ir interese par citām telpām, bet par veco tipogrāfijas ēku visi tūlīt ir pateikuši – nekādā gadījumā – ēka ar piebūvēm būvēta konkrētām tipogrāfijas mašīnām, sliktā stāvoklī, nepiekurināma. Prasa neadekvāti lielus ieguldījumus. Ne velti, tā bija pārdošanā vairākus gadus, bet neskatoties uz stratēģiski nozīmīgo atrašanās vietu pircējs pat par 20 000 EUR neatradās. Tāpēc nav pamata domāt, ka saglabājot ēku atrastos kāds, kuram ir ne tikai ideja, bet arī nauda tās realizēšanai.
2018. gadā apkārtējā teritorija tiks pārveidota un sakārtota Latvijas – Igaunijas projekta ietvaros. Ar gājēju ielas izveidi noteikti atdzīvosies Raiņa iela un Soprus iela, mazajiem uzņēmumiem izvietojoties robežas abās pusēs. Tēlaini izsakoties centra robežzonā mutē visi zobi būtu salaboti vai aizstāti ar implantiem, bet viens (tipogrāfijas ēka) paliktu kā melns, iepuvis zobs, kurš turpina bojāties.
Jāņa Rauskas piemiņa.
Nenoliedzami ēkai ir vēsturiska nozīme, Jānis Rauska to būvēja pirmām kārtām tipogrāfijai, sākotnēji tā bija arī grāmatnīca. Taču, palielinoties rocībai, Jānis Rauska uzcēla skaisto sarkano ķieģeļu ēku Raiņa ielā, kur pirmajā stāvā bija grāmatnīca un otrajā – dzīvoja Rausku ģimene. Vecajā ēkā palika tikai tipogrāfija, jo jau tolaik cilvēki saprata – tipogrāfijas krāsas, svina burtu liešanu nav ieteicams savienot ar dzīvošanu. Tā ka skaistā ēka, kur pieminēt Jāni Rausku, paliks uz laiku laikiem, bet vecās ēkas vietā automazgātavas īpašnieki uzstādīs piemiņas plāksni.
Īsta Jāņa Rauskas piemiņas iemūžināšana būtu tad, ja uzņēmīgi cilvēki turpinātu viņa iesākto darbu un izveidotu Valkā nelielu izdevniecību. Dome šādam projektam būtu maksimāli atbalstoša. Domāju, ka arī finanses varētu piesaistīt, ja izdevniecība uzņemtos misiju vairāk iepazīstināt ar kaimiņvalstu literatūru, kā arī izdotu žurnālu, kas veltīts Baltijas valstu literatūrai, mākslai un mūzikai, jo par kaimiņiem zinām nepiedodami maz.
Ja Jānis Rauska vēl cara laikā spēja ražot grāmatas, periodiku, kartes tirgošanai visā Latvijā, tad tagad – izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, tas būtu daudz vienkāršāk.
Par pirmpirkuma tiesībām.
Domei tiek pārmests, ka mēs neizmantojam pirmpirkuma tiesības un tādējādi neizglābām ēku no nojaukšanas. Teorētiski tas tiešām būtu iespējams, bet tikai teorētiski, jo:
pašvaldība drīkst izmantot pirmpirkuma tiesības tikai savu funkciju realizēšanai;
to ir jēga darīt tikai tad, ja ir skaidrs, ko ar šo īpašumu iesākt tuvākajā laikā.
Par vecās tipogrāfijas ēku šādu ideju nebija, neesmu dzirdējis arī kādu dzīvotspējīgu ideju no ēkas aizstāvjiem vien to, ka ēka jāsaglabā un viss.
Protams, arī finansiālais aspekts. Pavisam nesen dome izmantoja pirmpirkuma tiesības un iegādājās vēsturisko arodskolas darbnīcu ēku Tālavas ielā 12. Ir gan ideja, gan tās realizācijas plāns kā šo vēsturisko ēku un piegulošo teritoriju sapost un caur to dot labumu lokālajai ekonomikai. Taču tam vajadzēs lielus līdzekļus, kurus ieguldīs gan dome, gan privātie investori. Dome izmantoja pirmpirkuma tiesības arī iegādājoties vēsturisko bankas ēku. Pakāpeniski investējot tā ir gandrīz pilnībā sakārtota un kalpo sabiedrībai. Esam iesnieguši projektu VARAM, lai atlikušajās brīvajās telpās izveidotu vienotu valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru. Daudzus gadus tukša stāvēja bijusī sakaru mezgla ēka. Ieguldot gan pašvaldības, gan Šveices finanšu instrumentu līdzekļus, daļa telpu kalpo sabiedrībai, atlikušajai daļai top projekts bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centra izveidei.
Nule dome izmantoja pirmpirkuma tiesības, iegādājoties bijušā veikala ēku Ērģemē, kur jau darbojas petankas klubs. Uzlabosim gan to ēkas daļu, kas atvēlēta sportam, gan sakārtosim divus dzīvokļus.
Top tehniskais projekts bijušās kopmītņu ēkas Domes bulvārī pārveidei par modernu dienesta viesnīcu. To darīsim par ES fondu līdzekļiem.
Intensīvi turpinām meklēt investorus divām pašvaldībai piederošām vēsturiskām ēkām – Valkas dzelzceļa stacijai un Tēraudskolai.
Iegādāties vēl vienu ēku, nezinot ko ar to iesākt būtu neprāts.
Citu valstu pieredze.
Daudzās Skandināvijas mazpilsētās samazinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to paliek tukšas privātmājas. Ko šīs pašvaldības dara? Atpērk šīs mājas un, neskatoties uz to, ka šo pašvaldību budžeti ir salīdzinoši ļoti bagātīgi – vienkārši nojauc un iesēj zālīti. Kāpēc? Tam ir vairāki iemesli.
Tādējādi nekrītas citu īpašumu cena. Māja Dānijā maksā 200 – 300 tūkstoši eiro, bet, ja pilsētā gadiem ilgi stāv daudz tukšu māju, pārējo īpašumu cena krīt ne vairs procentos bet reizēs. Nojaucot mājas, tiek saglabāta augsta cena atlikušajiem īpašumiem.
Tukšās mājās itin drīz ievācas klaidoņi, narkomāni tās demolējot, piecūkojot, radot nepatīkamu vai pat bīstamu vidi kaimiņos dzīvojošajiem. Jāteic, ka tieši šāds liktenis bija piemeklējis māju Tālavas ielā 12, Valkā, kuras tīrīšana bija ļoti nepatīkams uzdevums.
Ja vēl labam īpašumam blakus atrodas grausts, ir ļoti grūti pierunāt kādu atvērt tajā, piemēram, kafejnīcu. Jo kurš gan gribēs apmeklēt vietu, kur blakus ir ne vien neglīta, bet pat bīstama māja.
Jāteic, ka šādu ceļu ir izvēlējusies arī Valga. Spilgtākais piemērs – viena no retajām cara laikā būvētajām piecstāvu ķieģeļu mājām pie pašas Latvijas robežas, kur tagad atrodas Valkas/Valgas simbols. Māja gan ar vēsturisku, gan arhitektonisku vērtību. Savukārt bijušo apriņķa valdes ēku (nesen cieta ugunsgrēkā) atjaunos.
Bēdīgi teikt, bet tāda ir skarbā realitāte – nojaucot vienu vēsturisku ēku, palielinās iespējamība, ka otru dzīvi iegūs kāda cita vēsturiska ēka. Tā ir arī Valkas vecās tipogrāfijas gadījumā.
Gaida plašs darba lauks.
Ļoti ceru, ka aktīvisti, kuri visos veidos centās panākt vecās tipogrāfijas ēkas nenojaukšanu to darīja nevis tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks, bet gan savas pārliecības dēļ. Ja tā – aicinu Jūs apvienoties biedrībā un kopā ar novada domi atdot aktīvai dzīvei vienu vai vairākas pašlaik tukšās vai pustukšās vēsturiskās ēkas. Piemēram, daudzkārt esmu rosinājis biedrības, atsevišķus amatniekus izveidot Valkā salonu, kur vienviet būtu izstādīti un arī nopērkami mūsu talantīgo cilvēku darbi. Diemžēl vienmēr ir bijušas atrunas, kāpēc to nevar izdarīt. Esmu pārliecināts, ka var – ja patiesi grib. Dome šādu vai citu loģisku ideju maksimāli atbalstītu.
Valkas novada domes priekšsēdētājs
Vents Armands Krauklis